Kas ir garlaicība?

Lieciet pirmo akmeni, ja nekad neesat apgalvojis, ka jums ir garlaicīgi. To piedzīvo ikviens. Garlaicību parasti definē kā grūtības tikt galā ar stimuliem. Tas nozīmē, ka kādā brīdī jūs zaudējat noskaņojumu darīt savas lietas vai kaut ko gaidīt. Šī gaidīšana liek jums "apturēt laiku" un justies garlaicīgi.

Tomēr pēdējā laikā ir veikti daži pētījumi, kas pierāda, ka garlaicība nav tik slikta, kā šķiet. Turklāt nesen ir publicēta jauna garlaicības definīcija. Lai uzzinātu vairāk par to, kas tā ir, kas to izraisa un kā varam tikt galā ar šo sajūtu, turpiniet lasīt rakstu!

Nudienīguma nozīme

Lai kas jūs būtu, nevienam nepatīk garlaikoties, bet vai esat kādreiz aizdomājušies, ka lielākoties, kad mums ir garlaicīgi, mēs neko nedarām, lai to mainītu? Jūs droši vien esat domājuši: "Nav ko darīt." Un bija daudz ko darīt, vai ne? Nu!

Noguris cilvēks zaudē gribu darīt visu, kas viņam jādara, pat ja viņš to vēlas, viņš to nespēj. Lai uzzinātu vairāk, skaties zemāk!

Garlaicības definīcija

Nesen kādā Kanādas pētījumā tika publicēta jauna vārda "garlaicība" definīcija. Saskaņā ar to: ""Garlaicība ir nelabvēlīga pieredze, kad gribas, bet nespēj iesaistīties atalgojošu darbību." Tomēr ir vērts atzīmēt, ka, lai gan ir jauna šīs sajūtas definīcija, visas iepriekšējās definīcijas norāda uz grūtībām tikt galā ar stimuliem.

Garlaicības simptomi

Pirms runāt par to, kādi ir garlaicības simptomi, ir godīgi - ja ne pat nepieciešams - norādīt, ka garlaicība nav slimība. Cilvēki to var asociēt ar to, ka mēs runājam par simptomiem, tomēr garlaicībai ir dažas pazīmes, kas var liecināt par dīkstāvi. Tāpēc iepazīstieties ar dažām no tām:

- Tukšuma sajūta;

- gribas trūkums veikt darbības;

- intereses trūkums par dzīvi;

Piezīme: ir svarīgi vienmēr apzināties šos simptomus, jo ārkārtējos gadījumos ir iespējams, ka personai var būt nepieciešama konsultācija ar psihologu, lai noskaidrotu, par ko tie ir.

Kā notiek garlaicība

Tas var šķist pašsaprotami, bet garlaicība sāk iestāties no brīža, kad cilvēks saprot, ka dzīve vairs nav interesanta vai stimulējoša. Tomēr nevienam nav tiesības tiesāt cilvēku par to, ka viņš vai viņa šajā gadījumā tā jūtas. Ir daudzi kultūras un sociokultūras faktori, kas ne tikai ietekmē cilvēku, bet arī veicina šo stāvokli.

Garlaicība ikdienā

Ikdienas garlaicība ir ļoti dziļi iesakņojusies sabiedrībā, jo, ja apstāsieties, lai to analizētu, jūs sapratīsiet, ka jūsu patīkamās nodarbes vai atpūtas brīži patiesībā ir jūsu darba rutīnas kopijas.

Piemēram, ja bieži ejat pusdienās vai vakariņās ar draugiem, šī nodarbe, kurai vajadzētu būt patīkamai, galu galā kļūst par darbu, jo kādā brīdī jūs par to runājat.

Televīzijas skatīšanās gadījumā daudzas ainas atveido ikdienas dienu, kas liek domāt, ka dzīve ir nepārtraukta un pašreizējā situācija ir tā, kas pastāvēs vienmēr. Izpratne par garlaicību kā daļu no šī procesa palīdzēs jums izprast savu emocionālo stāvokli.

Garlaicības veidi

Var šķist dīvaini lasīt kaut ko tādu kā garlaicības veidi, tomēr tas ir ļoti izplatīts. Ja nezini, ir 5 garlaicības veidi. Agrāk garlaicība tika klasificēta pēc 4 veidiem, bet pētījumā, kas publicēts žurnālā ''Motivation and Emotion'', tika definēts 5. veids. Tātad, noskaidrosim, kuri ir šie veidi? Tad dodies ar mani!

Vienaldzīgs garlaicība

Indiferents garlaicīgums saistās ar šķietami mierīgiem cilvēkiem, kuri norobežojas no pasaules un tā dēļ mēdz garlaikoties. Tā kā viņi ir nošķirti no visa un visiem, nav ar ko runāt un ko darīt.

Līdzsvarots garlaicība

Līdzsvarota garlaicība ir saistīta ar garastāvokļa stāvokli. Cilvēks šajā stāvoklī parasti jūtas nomaldījies, domas ir tālu prom, viņš nezina, ko darīt, un nejūtas ērti, meklējot aktīvu risinājumu.

Meklētāja garlaicība

Meklētāja garlaicība parasti ir negatīva un nepatīkama sajūta, līdzīga nespēkam. Šī sajūta, savukārt, mudina meklēt izeju. Ir normāli, ka cilvēki, kuri piedzīvo šāda veida garlaicību, jautā, ko viņi var darīt, lai to novērstu. Viņi domā par aktivitātēm, kas varētu mainīt viņu garastāvokli, piemēram, par darbu, hobijiem vai izbraukumiem.

Reaktīvais garlaicīgums

Kopumā cilvēkiem, kurus skārusi reaktīvā garlaicība, ir izteikta tieksme izvairīties no situācijas, kurā viņi ir nonākuši, un lielākoties viņi izvairās iesaistīt apkārtējos cilvēkus, īpaši priekšniekus un/vai skolotājus. Tie ir cilvēki, kuri reaģē uz šo sajūtu, bet bieži kļūst nemierīgi un agresīvi.

Apātisks garlaicīgums

Apātisks garlaicīgums ir pavisam cita veida garlaicība. Cilvēks izjūt sajūtu trūkumu, kas var būt pozitīvas vai negatīvas, un sāk justies bezspēcīgs vai nomākts. Cilvēks jūtas skumjš, bezpriecīgs un zaudē interesi par savām lietām.

Kā var palīdzēt garlaicība

Ir zināms, ka mūsdienās garlaicība tiek uzskatīta par kaut ko tādu, no kā mums ir jābēg vai no kā vajadzētu bēgt. Cilvēki vienmēr meklē veidus, kā novirzīties no šī stāvokļa un atgriezties realitātē. Tas notiek tāpēc, ka sabiedrībā jau ir iesakņojies, ka, piemēram, bagātākie cilvēki vienmēr kaut ko dara, un būt aizņemtiem ir kļuvis par statusa simbolu.

Tomēr ir iespējams norādīt, ka, iespējams, mēs uz garlaicību raugāmies nepareizi. Daži pētījumi ir pierādījuši un turpina pierādīt, ka mēs varam ciest zināmu kaitējumu, ja laiku pa laikam neļaujam sev garlaikoties. Lai uzzinātu, kā garlaicība var mums palīdzēt, lasiet tālāk!

Bezdarbības novirzīšana

Lai gan cilvēki to neapzinās, daudzas no labākajām idejām nāk laikā, kad ir vislielākais garīgais dīkstāvisms, piemēram, ceļā uz darbu, dušā vai garā pastaigā. Daži saka, ka vislabākās idejas rodas tad, kad mums ir garlaicīgi.

Pensilvānijas Universitātes (ASV) pētījumā atklājās, ka garlaikoti dalībnieki testos uzrādīja labākus rezultātus, atpaliekot no atslābinātiem un entuziasma pārņemtiem dalībniekiem.

Psiholoģes Karena Gaspera un Brianna Midlvuda, kuras bija atbildīgas par pētījumu, lūdza brīvprātīgajiem noskatīties video, kas izraisa jūtas, un pēc tam veikt vārdu asociāciju uzdevumus.

Gaspers un Brianna pamanīja, ka, iztēlojoties transportlīdzekli, lielākā daļa atbildēja "automašīnas", bet garlaikoti cilvēki atbildēja "kamielis". Tas bija tāpēc, ka viņi ļāva domām mierīgi klejot.

Šā un citu pētījumu ar garlaikotiem cilvēkiem secinājums ir tāds, ka garlaicības stāvoklis veicina radošuma izpēti. Citiem vārdiem sakot, mūsu smadzenes ir atbildīgas par signāla sūtīšanu, lai virzītos uz priekšu. Ļaut mūsu prātam "lidot" ir būtiski mūsu radošumam. No otras puses, tas var būt izaicinājums, ja mēs dzīvojam tehnoloģiju pasaulē, kas ir pilna ar traucējošiem elementiem.

Trokšņa klusināšana iekšienē

Viena no Lankasteras psiholoģēm apgalvo, ka "mūsu zemapziņa ir daudz brīvāka", tāpēc ir svarīgi ļaut prātam "klejot", pat ja mums dienas laikā ir daudz dīkstāves brīžu. Viņa skaidro, ka visbiežāk šos brīžus pārtrauc sociālo tīklu vai e-pasta vēstuļu pārbaude.

Tāpēc iesaka sapņot dienā vai nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, peldēšanu, un tas viss, lai ļautu prātam atpūsties un klejot bez traucējošiem faktoriem. Apzināti stimulējot sapņošanas procesu, tiek atsauktas dažas atmiņas un sakari, tāpēc tas ir tik svarīgi.

Kā raksta grāmatas "Daydream at Work: Wake Up Your Creative Powers" ("Sapņojiet darbā: pamodiniet savas radošās spējas") autore Eimija Frīsa (Amy Fries), spēja sapņot ļauj mums piedzīvot "eirēkas" mirkļus. Savukārt "eirēkas" stāvoklis "ir miera un atsvešinātības stāvoklis, kas palīdz mums apklusināt troksni, lai mēs varētu sasniegt atbildi vai saistību".

"Stādīšanas" problēmas

Pēc Frīsa domām, vislabāk ir atlikt malā personīgās domas un piešķirt nozīmi izaicinājumiem, kas ir mūsu priekšā. Tas nozīmē, ka grāmatas "Daydream at Work: Wake Up Your Creative Powers" ("Sapņojiet darbā: pamodiniet savus radošos spēkus") autora ieteikums ir "iestādīt" problēmu savā galvā, nevis atlikt to malā uz kādu laiku, cerot, ka risinājums parādīsies kādā izdevīgā brīdī.

Vēl viena autores ideja ir nodarboties ar aktivitātēm, kas dod mums iespēju atvērt prātu jaunām idejām, piemēram, gara pastaiga bez austiņām.

No otras puses, Luisvilas Universitātes (ASV) profesors Andreass Elpidorou (Andreas Elpidorou) norāda, ka garlaicība atjauno mūsu darbības jēgas uztveri. Pēc viņa domām, garlaicība ir kā mehānisms, kas spēj regulēt mūsu motivāciju veikt uzdevumus.

Viņš saka: "Ja nebūtu garlaicības, mēs iesprūstu neapmierinošās situācijās un palaistu garām vērtīgu emocionālo, kognitīvo un sociālo pieredzi." Viņš turpina: "Garlaicība ir brīdinājums, ka mēs nedarām to, ko vēlamies, un pamudinājums, kas motivē mūs mainīt projektus un mērķus."

Zinot garlaicības līmeni

Šeit ir svarīgs papildinājums par garlaicību: cilvēkiem nevajadzētu no tās baidīties, tomēr tas nenozīmē, ka visa atslābināšanās ir noderīga. Tāpat kā mazākais stimuls var palīdzēt sasniegt lielāku radošumu un produktivitāti, ir jāpatur prātā, ka hroniskāka garlaicība var radīt savas kaitīgās sekas.

Piemēram, pētījumi liecina, ka cilvēki, kas nonākuši galējā garlaicības stāvoklī, t. i., akūtā dīkstāvē, mēdz patērēt daudz vairāk cukura un tauku, un tas attiecīgi samazina paredzamo dzīves ilgumu.

Tāpēc ir ļoti svarīgi apzināties savas sajūtas un stāvokļus, kuros atrodaties, jo, kad jūs sapratīsiet, ka esat hroniskā garlaicīgā garlaicības stāvoklī, šī sajūta kaitēs jūsu garīgajai veselībai.

Kā tikt galā ar garlaicību

Tagad, kad jūs zināt vairāk par garlaicību un to, kā tā var palīdzēt dažās dzīves jomās, ir tikai godīgi, ka jūs saprotat, kā ar to tikt galā, jo, kā mēs zinām, kad garlaicība kļūst par kaut ko kaitīgu un hronisku, tā var kaitēt veselībai. Tātad, pārbaudiet, kā tikt galā ar garlaicību zemāk!

Iesaistieties brīvprātīgajā darbā

Kad cilvēka prāts secina, ka nav ko darīt un ka mums ir brīvais laiks, var iestāties garlaicība. Kad tā notiek, ieteicams iesaistīties kādā brīvprātīgajā darbā. Papildus tam, ka veicināsiet solidaritāti, jūs varat justies daudz labāk. Internetā ir dažas aktivitātes, kurās varat iesaistīties un palīdzēt tiem, kam tas ir nepieciešams.

Praktizējiet pašpaļāvību

Pašapziņa ir saistīta ar to, kā jūs veidojat savu dzīvi. Tāpēc jums nav jāmeklē vietas, kur justies labi. Tā vietā meklējiet, kur praktizēt vai darīt kaut ko, kas jums patīk, piemēram, iestādīt mājās dārzeņu dārzu, rūpēties par augiem vai pat nodarboties ar kādu hobiju. Dariet kaut ko tādu, kas uz dažām minūtēm nodarbina jūsu prātu.

Rūpējieties par savu pašcieņu

Parasti nogurdinošais stāvoklis parādās kā slikta pašsajūta, kas tieši traucē pašapziņai, jo cilvēks nevar paveikt lietas, ko vēlētos, un tāpēc sāk justies neapmierināts vai vainīgs. Šādos brīžos ir nepieciešams atslābināties, domāt par labām lietām un saglabāt mieru. Tādā veidā jūs varēsiet kontrolēt sarežģījumus un paaugstināt savu pašapziņu.

Izpētiet savu radošo pusi

Izmantojiet savu dīkstāves stāvokli un mēģiniet izpētīt savu radošo pusi. Zinot, ka garlaicība ir spēcīgs ierocis, kas ļauj jūsu prātam ceļot apkārt, ļaujiet sev iepazīt sevi un ieklausieties idejās, kas var rasties šajā brīdī.

Esi objektīvāks

Ja jūs bieži jūtaties garlaicīgi, tas var prasīt izmaiņas jūsu uzvedībā un novest jūs līdz attīstītākam garīgajam posmam. Tas ir lielisks rādītājs, ka jums ir nepieciešama objektivitāte un efektīvāka rutīnas plānošana.

Meklējiet profesionālu palīdzību

Saskaroties ar scenāriju, kādā mēs dzīvojam, ir skaidrs, ka nevienam nav pietiekama atbalsta, lai turpinātu virzīties uz priekšu un censtos izvairīties no tādiem brīžiem kā garlaicība. Tomēr mēs nevaram - un mums arī nevajadzētu to darīt - ļaut, lai mūs pārņem vēlme neko nedarīt.

Tāpēc, kad jūtat nepieciešamību meklēt palīdzību, nevilcinieties meklēt psihologu un lūgt padomu un/vai ieteikumus. Atcerieties, ka arī mūsu garīgajai veselībai ir nepieciešama aprūpe.

Vai garlaicība vienmēr var būt kaitīga?

Pēc visa rakstā redzētā nav citas atbildes uz jautājumu: vai garlaicība vienmēr var būt kaitīga? Protams, ka nē! Tomēr ir būtiski ievērot zināmus piesardzības pasākumus un nepārkāpt tā saukto robežu. Garlaicība var mums palīdzēt, tāpat kā var kaitēt. Teiciens "viss, kā ir par daudz, kļūst par indi" ir patiess.

Tāpēc centieties bezdarbības brīžus izbaudīt atbildīgi, nepadarot garlaicību par kaut ko ekstrēmu un nekaitējot savai garīgajai veselībai. Izmantojiet to un dodieties tālāk. Ja šaubāties, vai ciešat no hroniskas garlaicības vai nē, izvēlieties meklēt palīdzību pie veselības aprūpes speciālista, jo ir droši, ka viņš jums palīdzēs.