Vispārīgi apsvērumi par eksistenciālās krīzes simptomiem

Ikviena cilvēka dzīvē ir brīži, kad mēs piedzīvojam pilnīgas bezjēdzības posmu. Dzīve šķiet kā moceklis, un saskarsme ar to šķiet dusmīga, radot uzmācīgas domas, īpaši tad, kad esam vieni.

Vientulības sajūta var izraisīt eksistenciālu krīzi, jo tieši tad, kad esam vieni paši ar sevi, mums ir jātiek galā ar domām, kas iebrūk mūsu apziņā.

Domāšana drīz vien kļūst nepanesama, un mēs sākam introspekcijas un izolācijas procesu, kas, ja netiek ārstēts, var ietekmēt mūsu labsajūtu. Eksistenciālā krīze nav nekas neparasts, tā pavada cilvēci cauri visai vēsturei, tik ļoti, ka varam pamanīt tās ēnu mākslā un filozofijā.

Turpmākajā lasījumā uzziniet nedaudz vairāk par eksistenciālās krīzes simptomiem, lai pārdomātu savu garīgo veselību un to, kas jādara, lai šo stāvokli uzlabotu.

Izpratne par eksistenciālo krīzi un kā to atpazīt

Ir neskaitāmi iemesli, kas var izraisīt eksistenciālu krīzi, jo katrs cilvēks ir īpašs un nes sev līdzi emociju, notikumu un attiecību vēsturi, kas ietekmē šo apziņas stāvokli.

Tomēr ir iespējams noteikt, kad jūs pārņem eksistenciāla krīze. Lasiet tālāk, lai uzzinātu, kā to izdarīt.

Kas ir eksistenciālā krīze

2016. gadā pēc vairāku pētījumu veikšanas žurnālā International Journal of Psychology tika publicēts raksts, kurā eksistenciālā krīze tika definēta kā baiļu, vainas apziņas un trauksmes emociju kopums.

Atšķirībā no citām psihiskām krīzēm to izraisa iekšēji konflikti un pat rada tipisku trauksmes ainu, kas tieši ietekmē to cilvēku ikdienu un veselību, kuri to izjūt. Drīz vien cilvēks izjūt šo emociju negatīvo ietekmi, ietekmējot viņa atbildības sajūtu, mērķtiecību, apņemšanos un pat autonomiju.

Tukšuma jeb jēgas zaudēšanas sajūta pastiprina krīzi un modina ciešanas, kas kļūst par cilvēka dzīves konstanti. Tā rezultātā eksistenciālā krīze sasniedz kulmināciju, radot garīgo krīžu ciklu, kas var traucēt sociālo līdzāspastāvēšanu.

Kā to atpazīt

Pirmās pazīmes, kas liecina, ka jūs pārdzīvojat eksistenciālu krīzi, ir mērķa tukšums attiecībā pret dzīvi. Jūs jūtat, ka nekam nav jēgas, tāpēc pārstājat sevi saistīt ar pienākumiem un sākat izolācijas procesu.

Kamēr šis scenārijs nav sasniegts, ir ierasts pamanīt dažas domas, attieksmi un sajūtas, kas jums nenāk par labu, piemēram, garīgo izsīkumu, pesimismu, trauksmi, bezmiegu, sociālo izolāciju un anhedoniju.

Šādā veidā indivīds jūtas nedrošs par sevi un pasauli, nespējot pabarot savas emocijas un domas ar dzīvības uzturēšanai būtiskām vērtībām. Vērtību trūkums veicina šo atsvešinātību, ietekmējot ne tikai viņa sociālo dzīvi, bet arī psihisko un fizisko labsajūtu.

Kas izraisa eksistenciālo krīzi

Galvenie eksistenciālās krīzes izraisītāji vēl nav definēti, jo viss ir atkarīgs no indivīda un viņa attiecībām ar savu kontekstu. Ir daži faktori, kas norāda uz krīzi, taču tie ir vispārīgi un var liecināt par citu psihisko krīžu simptomiem vai psihiskiem traucējumiem.

Daži no tiem ir spriedzes un izaicinājumi, kas var radīt pieaugošu diskomfortu indivīdā, īpaši, ja ir kāda saistība ar pagātnes traumām vai notikumiem, kas viņu dziļi ietekmējuši. No tā viņa apziņā tiek uzstādītas šaubas un sākas pirmās eksistenciālās krīzes.

Ir arī daži citi motivatori, piemēram:

- vainas sajūta;

- Skumjas par zaudējumu;

- Sociālā neapmierinātība;

- Personīgā neapmierinātība;

- Emociju apspiešana.

Galvenie eksistenciālās krīzes simptomi

Iemesli, kas izraisa speciālistu bažas saistībā ar šo psihisko krīzi, ir tās simptomos. Trauksme, piemēram, jau rada negatīvas sekas indivīdam, un, ja to neārstē, tā var izraisīt nopietnākas problēmas.

Apzinieties galvenos eksistenciālās krīzes simptomus un ziniet, kā noteikt, vai esat nonācis krīzes situācijā.

Trauksme

Trauksme ir izplatīts simptoms cilvēku vidū, jo tā modina modrības un satraukuma stāvokli, kas ir izdzīvošanas pamatā. Tomēr, sabiedrībai attīstoties, šī sajūta ir pārveidojusies un radījusi virkni simptomu, kas var ietekmēt jūsu fizisko un garīgo veselību.

Eksistenciālās krīzes laikā, saskaroties ar neskaidrību par mērķi, parasti parādās trauksme, un līdz ar to parādās arī negatīvie simptomi. Drīz vien jūs izjutīsiet neregulētu miegu, fizisku sasprindzinājumu, nemieru, garīgo nogurumu, aizkaitināmu garastāvokli un koncentrēšanās trūkumu.

Arī daži citi fiziski simptomi, piemēram, trīce, svīšana, paralīze un elpas trūkums, ir daļa no eksistenciālās krīzes stāvokļa, ko pavada trauksmes krīze.

Garīgais izsīkums

Garīgais nogurums nav tieši saistīts ar dienas laikā veiktajiem uzdevumiem, jo noguruma stāvoklis ir viņu garīgā apjukuma un dzīves jēgas trūkuma rezultāts. Līdz ar to eksistenciālās krīzes pārdzīvojums bieži vien izraisa lielu garīgo nogurumu, kas spēj padarīt neiespējamu veikt vienkāršākos uzdevumus.

Tomēr ir vērts uzsvērt, ka šie brīži, tāpat kā trauksmes krīze, ir pārejoši, tāpēc atcerieties, ka nogurums ir periods, turieties, un drīzumā sajutīsiet, ka jūsu prāts ir mierīgāks un atbrīvotāks.

Vēlmes socializēties trūkums

Vēl viens izplatīts eksistenciālās krīzes simptoms ir atslēgšanās sajūta no realitātes, jūs sākat justies, ka nepiederat nevienai sociālajai grupai. Jūsu izvēle tikt galā ar šo vientulību izpaužas kā nevēlēšanās socializēties.

Sākotnēji šis periods var būt negatīvs, jo jūs norobežosieties no cilvēkiem un dzīvosiet vientuļu dzīvi. Tomēr tas var būt arī laiks, kad veidojas dziļa saikne ar sevi un var atmodināt pašizziņu, kas nepieciešama, lai tiktu galā ar krīzēm.

Vilšanās un pesimisms

Eksistences apšaubīšana iniciē virkni emociju, kas indivīdam, kurš pārdzīvo eksistenciālo krīzi, izraisa vilšanos. Skumjas, bailes un ciešanas kļūst par kopīgām sajūtām viņa krīzē, pārveidojot viņa pasaules uztveri.

Tas liek jums kļūt pesimistiskāk noskaņotam par dzīvi un meklēt veidu, kā izvairīties no šīm sajūtām. Bieži vien šīs emocijas var izraisīt arī citas krīzes, piemēram, depresiju.

Tomēr ir vērts pievērst uzmanību tam, cik ilgi šīs sajūtas saglabājas, un, ja tās ilgst ilgu laiku, ir labi meklēt palīdzību pie speciālista vai aprunāties ar kādu tuvu cilvēku, lai labāk tiktu ar tām galā.

Nākotnes perspektīvas trūkums

Ņemot vērā visas iepriekš atklātās sajūtas, ir ierasts, ka indivīds, kurš piedzīvo eksistenciālu krīzi, izjūt perspektīvas trūkumu attiecībā uz nākotni. Vērtības, kas jūs pavada, zaudē jēgu un iztukšo jūsu dzīves izjūtu, neļaujot jums vizualizēt nākotni kā savas būtības būtisku daļu.

Krīzes apstākļos kļūst acīmredzama iespējamo izvēļu bezgalība, un jūs sākat justies nedrošs par savu pārliecību un lēmumiem. Tas var kavēt izaugsmi visos dzīves aspektos, jo nav dzīves plāna, kas attaisnotu jūsu apņemšanos attiecībā uz nākotni.

Miega un ēstgribas izmaiņas

Krīzes laikā ir ierasts, ka miegs un ēstgriba mainās, jo pamatvajadzības kļūst nenozīmīgas. Jūs sākat atstāt novārtā visas rūpes un uzmanību, kas nepieciešama fiziskās un garīgās veselības uzturēšanai. Tā rezultātā bezmiegs un apetītes trūkums kļūst par ikdienas dzīves ierastu parādību.

Šajā brīdī ir svarīgi veicināt jūsu izpratni par to, cik svarīgi ir rūpēties par sevi, lai jūs justos gatavāks un stiprāks tikt galā ar krīzēm. Rūpējieties par savu ķermeni un prātu, respektējiet savas robežas un saprotiet, ka tās ir atbildīgas par jūsu izdzīvošanu. Ar to pietiek, lai palīdzētu jums veikt šo uzdevumu.

Nespējas sajūta

Šī sajūta ir emocionāls stāvoklis, ko izraisa mazvērtības un nedrošības sajūta, sajūtas, kas rodas eksistenciālās krīzes stāvoklī un ir saistītas ar paškritiku, galvenokārt ar nespējas sajūtu reaģēt uz citiem krīzes simptomiem, piemēram, nākotnes perspektīvas trūkumu.

Paškritika kļūst pārmērīga, un līdz ar to arī nespējas sajūta. Jūs nejūtaties nespējīgs nevis tāpēc, ka nespējat veikt savus uzdevumus, bet gan savas eksistenciālās krīzes dēļ, kas padara tos neiespējamus.

Eksistenciālās krīzes veidi

Papildus simptomiem pastāv veids, kā klasificēt eksistenciālās krīzes veidus, katrs no tiem ir kāda konkrēta notikuma vai sajūtas rezultāts. To izpratne ļaus jums noteikt savu eksistenciālās krīzes veidu, lasiet tālāk, lai uzzinātu, kāds ir jūsu eksistenciālās krīzes veids, un secīgi uzzinātu, kā to pārvarēt!

Dzīves jēga

Cilvēki, kuri piedzīvo eksistenciālu krīzi, mēdz bieži sev uzdot jautājumus par dzīves jēgu. Tādi jautājumi kā: "Kāds ir mans mērķis?" vai "Kāda ir manas eksistences patiesā jēga?", ir daži no biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas izraisa pārpilnību domu, kas noved cilvēkus pie garīgās stagnācijas.

Pārejas brīžos tā parasti jūtamies, jo uz laiku zaudējam drošību, ko mums sniedz mājas un tuvinieki. Vispirms jau eksistenciālā tukšuma sajūta var būt saistīta ar to, ka jūs pārdzīvojat šo pārmaiņu posmu dzīvē.

Nāves gadījumi un slimības

Sēras par zaudējumu vai slimību arī spēj atmodināt jautājumus par savu eksistenci. Šādos brīžos ir ierasts sevi apšaubīt saistībā ar dzīves galīgumu, ticot dzīves īslaicīgumam, jūs kļūstat nemierīgs savas realitātes priekšā, izraisot eksistenciālu krīzi.

Šī uztvere saistībā ar nāvi atmodina negatīvas izjūtas, un viņa apziņā sāk tukšoties pati dzīves jēga. Drīz vien nekas vairs nešķiet jēgpilns, un tas kļūst par vienu no krīzes izraisītājiem.

Bailes no atbildības

Bailes no atbildības ir saistītas ne tikai ar bailēm no saistībām, bet rodas arī apzinoties atbildību. Galvenokārt tad, kad mēs apzināmies, ka mums ir jāuzņemas atbildība par savām izvēlēm un rīcību, radot pārslodzi attiecībā uz mūsu klātbūtni pasaulē.

Pienākumi pret dzīvi vienmēr būs klātesoši, sākotnējās bailes no saistībām ir izplatītas, un tās galvenokārt var būt saistītas ar bailēm kļūdīties. Tad tiek radīta virkne iedarbinātāju jeb mehānismu, lai izvairītos no realitātes un netiktu galā ar saviem pienākumiem.

Emociju un jūtu apspiešana

Neļaujot sev izjust emocijas un jūtas, var rasties eksistenciāla krīze. Šajā laikā ir ierasts bloķēt negatīvas emocijas un internalizēt tās. Šo emociju apspiešana liek jums pret dzīvi izturēties vienaldzīgi pret to, ko jūs jūtat, tādējādi radot viltus laimi, lai maskētu realitāti.

Šāda attieksme pret savām emocijām var izraisīt ne tikai eksistenciālu krīzi, bet arī virkni citu psiholoģisku problēmu, piemēram, trauksmi un depresiju. Tāpēc ir svarīgi izjust šīs negatīvās emocijas un jūtas, tikai tad jūs varēsiet patiesi izjust laimi.

Kā pārvarēt eksistenciālo krīzi

Eksistenciālā krīze notiek noteiktos dzīves posmos, un tās noturība būs saistīta ar jūsu reakciju uz krīzi. Turpmāk sapratīsiet, kā to pārvarēt, lai jūs savā dzīvē atkal varētu atgriezties labklājībā.

Emocionālās inteliģences attīstīšana

Emocionālā inteliģence ir prasmju kopums, kas ļauj izprast savas emocijas un jūtas un palīdz tās labāk pārvaldīt. Cilvēks ar izkoptu emocionālo inteliģenci zina, ko viņš jūt un kā emocijas ietekmē viņa ķermeni, tādējādi kļūst spējīgs ar tām tikt galā.

Tāpēc ir tik svarīgi uzlabot savu emocionālo inteliģenci, jo tādā veidā jūs spēsiet labāk tikt galā ar savām emocijām un kontrolēt savas domas, novēršot eksistenciālās krīzes attīstību.

Veselīga režīma ieviešana

Veselīgs dzīvesveids ir būtisks jūsu fiziskās un garīgās veselības uzturēšanai, jo, rūpējoties par sevi, jūs veicināsiet nepieciešamos apstākļus, lai samazinātu eksistenciālās krīzes periodus un, kas zina, pat tos novērstu.

Rūpējoties par sevi, jūsu dzīvē rodas pozitīvs cikls, veidojas laime, pašcieņa un cerība, un jūs sākat ticēt sev un dzīvei. Daži padomi, kā turpināt ievērot veselīgu dzīvesveidu, ir šādi:

- Izveidojiet miega režīmu;

- Uzturiet sabalansētu uzturu;

- Praktizējiet fiziskās aktivitātes;

- Pavadīt laiku kopā ar draugiem un ģimeni;

- Atpūtieties brīžos, lai skatītos filmas vai lasītu.

Pašizziņas meklēšana

Pašizziņa dod indivīdam spēju izprast savu ego un rada iekšēju mijiedarbību, kas spēj veidot viņa uztveri attiecībā pret pasauli. Šādā veidā jūsu jūtas un domas sāk saskarties harmoniskā veidā, jo jūs labāk izprotat sevi.

Tāpēc ir būtiski izprast savu eksistenciālo krīzi un izraisītājus, kas to izraisīja, jo tikai tad jums būs izpratne par to, kas ar jums notiek un kāds būs labākais veids, kā tikt galā ar krīzi.

Profesionāls atbalsts un ārstēšana

Ikvienai dzīves grūtībai, ar ko saskaramies, neatkarīgi no tā, vai tā ir finansiāla, sociāla, fiziska vai psiholoģiska rakstura, ir svarīgi, lai mums tuvumā būtu cilvēki vai speciālisti, kas var palīdzēt ar tām tikt galā. Mēs esam būtnes, kurām ir nepieciešams kolektīvs ne tikai sugas saglabāšanai, bet arī tāpēc, ka saprotam, ka esam veidoti no mūsu attiecībām.

Dialogs šajā gadījumā ir spēcīgs līdzeklis, lai iedziļinātos savā eksistenciālajā krīzē un saprastu, kas jūs ietekmē. Galu galā otra cilvēka skatiens var norādīt par jums daudz vairāk, nekā jūs jau zināt.

Saskaroties ar eksistenciālās krīzes simptomiem, sekojiet šiem padomiem un, ja nepieciešams, meklējiet profesionālu atbalstu!

Eksistenciālā krīze mūs pavada kādā dzīves brīdī, jo mums kā domājošām būtnēm ir raksturīgi, ka mēs sev uzdodam jautājumus par savu eksistenci, dzīves vērtību un to, vai ir vērts dzīvot. Ņemot to vērā, ir svarīgi, lai jūs šo brīdi uztvertu kā pagrieziena punktu, jo kaut kas mainās, un jūs arī.

Novērojiet simptomus, jo īpaši to intensitāti, ja jūtat, ka krīze jūs padara invalīdu, tad ir vērts meklēt atbalstu pie profesionāļa. Viņš spēs jums palīdzēt, piedāvājot labāko ārstēšanu atkarībā no jūsu slimības veida un simptomiem.