Vispārīgi apsvērumi par emocionālo inteliģenci

Emocionālā inteliģence rodas ar priekšlikumu iemācīties rīkoties ar savām emocijām un zināt, kā ar tām pozitīvi manipulēt visos dzīves aspektos. Izmantojot to, jūs varēsiet saprast, kā tās ietekmē mūsu uzvedību, un izprast savas jūtas.

Apvienojot emocionālo inteliģenci un loģisko domāšanu, jūs spēsiet tikt galā ar savām emocijām un pielāgot tās savam labumam, kas atvieglos jūsu profesionālo un personīgo dzīvi, jo jūs kļūsiet daudz zinošāks ne tikai par savām emocijām, bet arī uzlabosiet savu komunikāciju.

Šajā rakstā uzziniet vairāk par šo jēdzienu un apgūstiet spēju atpazīt un analizēt savas jūtas!

Emocionālā inteliģence, tās rašanās un pamati

Pirms tika atklāts emocionālās inteliģences jēdziens, cilvēces vēsturē radās un attīstījās citas idejas. Pat līdz šim mēs pilnībā neizprotam šos jautājumus, taču zinām to nozīmi mūsu izdzīvošanai un labklājības sasniegšanai. Sekojiet lasījumam un sapratīsiet paši!

Kas ir emocionālā inteliģence

Emocionālā inteliģence ir virkne uz emocijām vērstu atribūtu. Šīs spējas darbojas kā veids, kā mēs uztveram savas emocijas, kā mēs tās kontrolējam un kā mēs uzvedamies, saskaroties ar šiem emocionālajiem stāvokļiem.

Starp kompetencēm ir starppersonu prasmes, tās ir atbildīgas par to, lai mēs labāk apzinātos sevi, emocijas, ko izjūtam, un izvēles, ko izdarām. Līdz ar to tas tieši ietekmēs mūsu lēmumus. Jo emocijas aktīvi iedarbojas uz mūsu uzvedību.

Izprotot šo iekšējo procesu, mēs kļūstam spējīgi saprast, kas ar mums notiek, kā arī varam pārvaldīt šīs emocijas tā, lai nekaitētu ne sev, ne citiem.

Kā tas radās

Pirmā ideja par šo jēdzienu radās 19. gadsimtā, kad dabaszinātnieks Čārlzs Darvins savos darbos bija izvirzījis ideju par "emocionālo izpausmi". Šis termins bija saistīts ar viņa evolūcijas teoriju, galvenokārt saistībā ar dzīvnieku pielāgošanās spējām. Jo emocijas kalpoja kā stimuls sugas izdzīvošanai.

20. gadsimtā emocionālās inteliģences atzīšanai radās dažas svarīgas koncepcijas. Pirmā no tām bija sociālā inteliģence, kas atspoguļoja cilvēka spēju saprast un motivēt citus cilvēkus, izmantojot komunikāciju. Otrā koncepcija ir daudzējādās inteliģences koncepcija, kas pievēršas gan starppersonu, gan intrapersonālajam aspektam cilvēkā.

Šīs atsauces ir fundamentālas, jo tās pavēra ceļu jaunām teorijām un priekšstatiem par cilvēku, jo, pamatojoties uz psihologa Hovarda Gardnera (Howard Gardner) izstrādāto daudzpusīgās inteliģences koncepciju, tika aizsākts ar jūtām, bailēm un motivāciju saistītu pētījumu visums.

Tomēr īstie atbildīgie par šī jēdziena dzimšanu bija zinātnieki Pīters Salovijs (Peter Salovey) un Džons D. Maijers (John D. Mayer). 1990. gadā žurnālā "Imagination, Cognition and Personality" publicējot rakstu "Emotional Intelligence", viņi sāka popularizēt šo terminu akadēmiskajās aprindās.

Daniels Golemans

Neraugoties uz to, emocionālās inteliģences jēdziens joprojām bija iekļauts ļoti ierobežotā vidē. Pat pēc publikācijas kādā pazīstamā žurnālā šīs zināšanas bija ierobežotas tikai universitāšu aprindās. Tieši šādā scenārijā parādās Daniels Golemans, kurš ir liels atbildīgais par šī jēdziena popularizēšanu.

Šis aizraujošais fakts notika 1995. gadā, tajā laikā viņš strādāja par zinātnes žurnālistu laikrakstā New York Times. Tajā pašā gadā viņš bija izdevis grāmatu "Emocionālais intelekts". Savā grāmatā viņš atklāj sadursmi starp IQ un EQ, tādējādi demistificējot vienu no gadsimta atzītākajiem intelekta novērtēšanas indeksiem!

Grāmata drīz vien guva panākumus, pārdodot vairāk nekā 5 miljonus eksemplāru visā pasaulē un tulkota vairāk nekā 40 valodās, kas to padara par bestselleru, kā arī pievērš sabiedrības uzmanību, padarot emocionālās inteliģences koncepciju pieejamu dažādiem sabiedrības slāņiem.

Golemana modeļa pamati

Savā grāmatā Golemans apraksta emocionālās inteliģences jēdzienu kā spēju pārvaldīt savas emocijas, tādējādi jūs spēsiet tās paust piemērotākā un efektīvākā veidā. Jo viņš saprot, ka emociju kontrole ir cilvēka kā personības attīstības pamatelements.

Viņa darbā aplūkotais emocionālās inteliģences modelis piešķir emocijām jaunu nozīmi, turklāt atklāj virkni prasmju un spēju, kas var nodrošināt labāku sniegumu visos jūsu dzīves aspektos. Tāpēc emocionālās inteliģences attīstīšana garantēs labāku lēmumu pieņemšanu un labklājības uzlabošanos.

Ko nozīmē apgūt emocionālo inteliģenci

Emocionālās inteliģences apguve ļaus jums pamanīt savas emocijas, iepazīt tās un izprast to izraisītājus, lai jūs varētu izstrādāt metodes, kā tikt galā ar savām grūtībām. Tas ir liels pārbaudījums, jo īpaši, ja pamanāt emociju visumu, kas pastāv un ko mēs jūtam.

Lielākais izaicinājums ir pārdomāt šīs vispārīgākās emocijas, kuras sabiedrībā ir plaši iemācītas kā prieks, skumjas, bailes un dusmas. Šādā veidā, kad mēs izjūtam ciešanas par kādu mums nelabvēlīgu situāciju, mēs sākam nepareizi klasificēt un nezinām, kā šiem stimuliem atbilstoši rīkoties.

Tāpēc ir svarīgi apzināties emocijas, kas mums atklās, ko mēs jūtam, tās izjūtot. Šādā veidā mēs vislabāk varam tikt galā ar emociju izraisītājiem un izstrādāt veidus, kā ar tām tikt galā.

Ar laiku un pieredzi jūs pamanīsiet, ka kļūstat arvien vieglprātīgāks, optimistiskāks un spējīgs atrisināt jebkuru problēmu. Tas nozīmē, ka esat apguvis emocionālo inteliģenci.

Emocionālās inteliģences īpašību raksturojums

Daniels Golemans savos pētījumos norāda, ka 80 % gadījumu cilvēki, kuri lieliski pārvaldīja savas emocijas, bija apveltīti ar dažām no piecām emocionālās inteliģences pamatīpašībām. Šīs prasmes ir:

- Pašapziņa

Tie ir cilvēki, kuri ir parādījuši dziļu izpratni par sevi. Viņi apzinās savas īpašības, trūkumus un ierobežojumus. Tāpēc viņi spēj saskatīt savu potenciālu un respektēt savas robežas.

- Pašmotivācija

Tā ir starppersonu prasme, kas spēj likt jūsu emocijām strādāt jūsu labā. Ar tās palīdzību jums izdosies manipulēt ar savām emocijām, lai radītu lielāku motivāciju, noturību, neatlaidību un nodrošinātu iniciatīvu. Jūs izmantosiet tās kā priekšrocību, lai sasniegtu savus personīgos mērķus.

- Empātija

Empātija ir būtiska, lai jūs spētu uztvert citu cilvēku emocijas. Pateicoties šai prasmei, atrodoties sociālajā vidē, jūs spēsiet identificēt citu cilvēku vajadzības un sāpes un spēsiet viņiem palīdzēt vislabākajā iespējamajā veidā.

- Emocionālā kontrole

Emociju kontrole nodrošinās spēju risināt jebkuru situāciju tā, lai saglabātu kontroli pār savām emocijām. Pateicoties tam, būs iespējams izvairīties no emociju pārņemšanas un nodrošināt savu drošību.

- Starppersonu attiecības

Izmantojot šo prasmi, jūs spēsiet būt klātesošs sociālajā vidē un uztvert emocijas, lai pārvaldītu savas attiecības un konfliktus, kas rodas šajā telpā. Tad jūs kļūsiet pārliecinošāks un ietekmīgāks attiecībās.

Emocionālā inteliģence darbā

2021. gadā LinkedIn veica pētījumu, kas liecina, ka elastīgums un radošums ir divas galvenās šobrīd vispieprasītākās "mīkstās prasmes". Tomēr papildus tam jaunajām paaudzēm ir svarīgi attīstīt arī citas prasmes, piemēram, līderību un komunikāciju.

Neraugoties uz to, ir arī citas prasmes, kuras var uzlabot un kuras tiek uzskatītas par mīkstajām prasmēm. Tās ir spēja pielāgoties, aktīva klausīšanās, sadarbība, pārliecināšana un inovācija - visas šīs mīkstās prasmes var tikt uzlabotas ar emocionālo inteliģenci un var kļūt par priekšrocību jūsu profesionālajā dzīvē.

Galu galā šīs uzvedības prasmes, ko dēvē par "mīkstajām prasmēm" (soft skills), rada modē komandas darba pieredzi. Tā kā attiecības var tieši ietekmēt mūsu emocionālais stāvoklis un mūsu produktivitāte.

Kas ir būt inteliģentam un astoņi inteliģences veidi

Ilgu laiku inteliģence tika uzskatīta par īpašību, kas saistīta tikai ar spēju spriest un loģiski spriest. Mūsdienās mēs saprotam, ka šis jēdziens ir paplašināts līdz 8 inteliģences veidiem, kurus cilvēks spēj attīstīt. Vairāk par inteliģenci un tās veidiem uzziniet turpmāk.

Ko nozīmē būt inteliģentam cilvēkam

Kopš intelekta koeficienta, kas plašāk pazīstams kā IQ, parādīšanās šis indekss bija ideāls modelis cilvēku intelekta novērtēšanai, kas daudzus gadu desmitus kļuva par vērtīgiem datiem profesionālajās un akadēmiskajās aprindās.

IQ jēdziens ir saistīts ar spriešanas spējām, abstrakto domāšanu un spēju risināt problēmas un mācīties. Visas šīs īpašības zināmā mērā ietver cilvēka kognitīvās spējas.

Tomēr pēc tam, kad Hovards Gārdners (Howard Gardner) izvirzīja ideju par daudzveidīgo inteliģenci, radās daudz jautājumu par teoriju par vienīgo inteliģenci. Mūsdienās šī teorija ir ne tikai sabrukusi, bet tiek uzskatīts, ka cilvēkam ir attīstījušies astoņi inteliģences veidi.

Astoņi izlūkošanas veidi

Paplašinot šo viendimensiju inteliģences jēdzienu, tika saskatītas vairākas jomas un spējas, kas arī būtu vērtējamas kā inteliģence. Taču zinātne tās vēl nav pilnībā izpratusi, tāpēc tās vēl nav tik plaši popularizētas un sabiedrībā apspriestas.

Ikdienā tiek uztverts, ka mēs spējam formulēt un pat veikt sarežģītas darbības, kas nav tieši saistītas ar mūsu spējām loģiski matemātiski spriest. Mēs varam kļūdīties aritmētiskajos aprēķinos, bet varam, piemēram, rakstīt tekstus vai komponēt mūziku ar pirmšķirību.

Tāpēc vairākos pētījumos ir noteikti astoņi intelekta veidi: loģiski matemātiskais, muzikālais, starppersonu, intrapersonu, lingvistiski verbālais, vizuāli telpiskais, naturālistiskais un ķermeniski kinestētiskais.

Muzikālā inteliģence

Tas ir inteliģences veids, ko mēs uztveram tajos, kuri strādā ar skaņām un mūziku. Tas atspoguļo šo cilvēku spēju uztvert skaņas un trokšņus, sadzirdēt un identificēt mūzikas notis, kā arī apstrādāt šīs skaņas un dažādos veidos komponēt notis. Pēc tam viņi turpina radīt ritmus, tembrus un faktūras.

Lingvistiskā inteliģence

Inteliģence lingvistikas jomā attiecas uz prasmēm, kas saistītas ar mutvārdu komunikāciju un verbālo saziņu. Tā ietver arī citas pašas valodas jomas, piemēram, sintaktiskās, semantiskās un morfoloģiskās.

Persona, kurai ir dominējoša lingvistiskā inteliģence, apgūst prasmes, kas palīdz labāk izprast valodu un līdz ar to arī mācīties valodas, nodot idejas un labāk sazināties.

Dabiskais intelekts

Ja jūs uzskatāt, ka spējat atšķirt, klasificēt un izprast dabas elementus, jums piemīt dabaszinātņu inteliģence. Tā ir inteliģence, kas ļauj cilvēkiem saskatīt atšķirības un attiecības starp sugām, sabiedrību un vidi.

Šāda inteliģence radās kā izdzīvošanas pamatvajadzība. Jo agrīnajiem cilvēkiem tā bija nepieciešama, lai izprastu dabas parādības un palīdzētu viņiem atpazīt likumsakarības, kas ļāva viņiem attīstīt, piemēram, lauksaimniecības un medību sistēmas.

Starppersonu inteliģence

Starppersonu inteliģence ir vērsta uz cilvēku savstarpējo attiecību jomu. Tā spēj nodrošināt tādas prasmes kā analizēt, saprast un interpretēt to cilvēku emocijas un nodomus, ar kuriem jums ir attiecības.

Šī inteliģence, kas saistīta ar lingvistisko inteliģenci, nodrošina labāku starppersonu mijiedarbību un spēj uzlabot savu kontaktu tīklu. Tiem, kas to viegli attīsta, ir izteikta empātija, kas ļauj vieglāk saprast, ko otrs cilvēks jūt.

Intrapersonālais intelekts

Savukārt intrapersonālā inteliģence ir saistīta ar pašizziņu, proti, tā attiecas uz spēju apzināties sevi kā indivīdu līdz tādam līmenim, ka jūs zināt, ko vēlaties, saprotat savu motivāciju un savu dzīves mērķi.

Tāpēc cilvēks, kuram piemīt šāda veida inteliģence, ir tendēts labāk attīstīt savas jūtas un emocijas, jo viņam ir lielāka izpratne par sevi.

Vizuālais un telpiskais intelekts

Vizuālā un telpiskā inteliģence ir līdzvērtīga spējai vizualizēt un izprast pasauli trīsdimensiju formā. Šo inteliģences veidu pilnveido cilvēki, kuri strādā ar iztēli, izmantojot telpisko domāšanu un spēju veikt transformācijas saistībā ar telpu.

Ķermeņa un kinestētiskais intelekts

Šis inteliģences veids ir saistīts ar ķermeņa un prāta komunikāciju, aptverot indivīdu un viņa fiziski motoriskās spējas. Ķermeņa un kinestētiskā inteliģence atspoguļo tādas spējas kā līdzsvars, lokanība, ātrums un ķermeņa izteiksme. Tā ir ļoti raksturīga, piemēram, sportistiem.

Loģiskais un matemātiskais intelekts

Loģiskais un matemātiskais intelekts ir tieši saistīts ar spēju strādāt ar skaitļiem un loģiskām likumsakarībām. Cilvēkiem ar šādu intelektu ir izsmalcināta loģiskā domāšana, viņiem piemīt zināma prasme manipulēt ar skaitļiem un matemātiskām formulām, tāpēc viņi labāk spēj risināt abstraktākas problēmas.

Emocionālās inteliģences pīlāri

Golemana izstrādātais modelis balstās uz virkni kompetenču, kas uztur viņa darbā aprakstīto teoriju. Tās tiek raksturotas kā emocionālās inteliģences pīlāri, kas ir 3 intrapersonālās un 2 starppersonu kompetences. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu par tām vairāk.

Empātija

Empātija ir ceturtais pīlārs grāmatā un pirmā no starppersonu prasmēm. Šo prasmi nosaka jūsu spēja atpazīt citu cilvēku emocijas, tādējādi jūs kļūsiet jūtīgāks un atvērtāks.

Tas arī ļauj labāk izprast citu cilvēku jūtas. Šajā brīdī, izkopjot empātiju, jūs atpazīsiet šīs emocijas un zināsiet, kā labāk izturēties pret sev tuviem cilvēkiem.

Pašmotivācija

Tā ir kompetence, kas nosaka jūsu spēju meklēt motivāciju sevī. Ar pašmotivācijas palīdzību jūs kļūsiet spējīgs atrast nepieciešamos motīvus un stimulus, lai tiektos pēc saviem mērķiem.

Taču ir svarīgi zināt, ka šo pīlāru var attīstīt tikai ar sevis izzināšanas palīdzību. jo, pazīstot sevi, jūs zināsiet, kā identificēt savu emocionālo stāvokli un kā uz tām reaģēt. izprotot savas emocijas, jūs zināsiet, kā tās izmantot tā, lai jums būtu lielāka motivācija.

Pašregulācija un emociju kontrole

Ikdienā mēs saskaramies ar vairākām situācijām, kas mūsos izraisa visdažādākās emocijas. Dažas no tām var mūs nomākt un radīt stresu, atņemt mums motivāciju un padarīt mūs nemierīgus.

Lai iemācītos tikt galā ar šīm emocijām, ir nepieciešams izprast sevi un faktus, kas izraisīja šīs emocijas. Pašregulācija un savu emociju kontrole notiks, racionalizējot šos emocionālos stāvokļus un veidu, kā jūs rīkosieties noteiktās situācijās.

Negatīva doma ir tūlītēja, savukārt, lai būtu optimistiski noskaņoti, būs nepieciešama nepārtraukta prāta piepūle. Meklējiet dzīves pozitīvo pusi, atcerieties, ka dzīvē vienmēr piedzīvosim nelabvēlīgas situācijas, kas ir ārpus mūsu kontroles. Lai tiktu galā ar šo spiedienu, strādājiet pie pacietības, un drīz vien jutīsieties mierīgāks, lai rīkotos.

Pašapziņa un zināšanas par savām emocijām.

Pašapziņa ir viens no spēcīgākajiem intrapersonālajiem pīlāriem saistībā ar savu emociju izzināšanu, un vienīgais veids, kā to praktizēt, ir būt klātesošam. Ievērojot fiziskos un emocionālos stimulus, kas plūst caur jums, jūs varēsiet tos analizēt, lai pozitīvi reaģētu uz saviem stimuliem.

Tomēr šis vingrinājums no jums prasīs pacietību, jo pašapziņa ir vingrinājums, kas attīstās pakāpeniski. Ir dažas prakses, piemēram, meditācija un apzinātība, kas palīdzēs jums strādāt pie šī apziņas stāvokļa.

Padomi, kā attīstīt emocionālo inteliģenci

Darbs ar savām emocijām ir nepārtraukta prakse, kas prasa centību, jo vairāk vingrināsiet savu emociju uztveri, jo ātrāk spēsiet ar tām tikt galā un rīkoties vislabākajā iespējamajā veidā. Zemāk aplūkojiet dažus padomus emocionālās inteliģences attīstīšanai!

Novērojiet

Labākais veids, kā veidot pašapziņu, ir iekšēja novērošana, un šim vingrinājumam vajadzētu notikt visu laiku. Vispirms sāciet, uzskaitot savas dienas mirkļus un emocijas, ko izjūtat. Drīz vien pamanīsiet savas ikdienas rutīnas modeļus, kas jūs ietekmē negatīvi vai pozitīvi.

Ar izveidoto sarakstu analizējiet šos mirkļus un mēģiniet izprast savus emocionālos stāvokļus. Katra situācija pamodinās kādas emocijas, un katra emocija jums kalpos kā atbalsta punkts šajā pašapzināšanās procesā. Drīz vien jūs iziesiet no automātisma un sāksiet rīkoties asāk attiecībā pret savām emocijām.

Apvaldiet savas emocijas

Viena no visefektīvākajām metodēm, kas palīdzēs jums apgūt savas emocijas, ir meditācija. Izmantojot meditācijā izmantotos elpošanas vingrinājumus, jūs labāk sasaistīsiet savu ķermeni un prātu, tādējādi spēsiet uztvert savas emocijas un izprast stimulus, kas jūs noveduši pie šāda emocionālā stāvokļa.

Koncentrējoties uz elpošanu ikdienā, jūs izkļūsiet no tā automātiskā stāvokļa, ko mums uzspiež rutīna, nostādot sevi pilnīgas uzmanības stāvoklī. Šādā veidā jūs spēsiet objektīvi analizēt savas emocijas un zināsiet, kā rīkoties pēc iespējas labāk.

Uzlabot saziņu

Mūsu emocijas ietekmē arī mūsu attiecības. Dažos brīžos mēs varam nepareizi interpretēt cilvēkus vai piedzīvot kādu uzbrukumu, kas mūsos radīs negatīvas emocijas. Šajā brīdī, mācoties komunicēt, jūs nonāksiet tādā apziņas stāvoklī, kas spēs atvairīt šīs emocijas un risināt radušās situācijas.

Tas ir starppersonu pīlārs, kas visvairāk ietekmē mūsu dzīvi, tāpēc komunikācijas vingrināšanas nozīme palīdzēs jums labāk tikt galā ar savām emocijām. Turklāt jūs apzināsieties, ka jūs nevarat kontrolēt otru, tāpēc tās jūs negatīvi neietekmēs.

Labi iepazīstiet sevi

Pašizziņas process ļaus jums izprast savas īpašības, trūkumus un ierobežojumus. Šo punktu apzināšanās palīdzēs jums līdzsvara meklējumos, kā arī ļaus labāk izprast savas kļūdas un motivāciju.

Tieši apzinoties savas īpašības un trūkumus, jūs apzināsieties savas vājās puses un spēsiet ar tām tikt galā. Šie ierobežojumi kalpos kā atbalsta punkts, lai jūs dzīvē arvien vairāk sevi pilnveidotu, kā arī stiprinātu pārējos pīlārus un attīstītu savu emocionālo inteliģenci.

Esi izturīgs

Izturība ir būtiska, lai tiktu galā ar problēmām, kas rodas mūsu dzīvē. Atcerieties, ka problēmas pastāvēs vienmēr un ka mūsu ziņā ir tās pārvarēt un doties tālāk. Taču, lai to izdarītu, būs svarīgi attīstīt savu pašmotivāciju, lai tad, kad šīs problēmas radīsies, jūs spētu novērst emocionālo nolaupīšanu.

Kļūstot elastīgam, jūs daudz ātrāk progresēsiet dzīvē, jo neviens šķērslis vai izaicinājums, kas radīsies jūsu dzīvē, nespēs jūs nomākt. Visticamāk, daudzas no šīm problēmām jūs jau esat pārvarējis, labs sākums ir ielūkoties savā pagātnē un mācīties no tām!

Iemācīties tikt galā ar spiedienu

Spiediena stāvoklis ir mūsu dzīves konstante. Tas ir izdzīvošanas pamatā, jo uzliek mums pienākumu risināt savas problēmas, lai sasniegtu to, kas nepieciešams mūsu eksistencei. Rīcība spiediena apstākļos prasīs daudz vairāk jūsu pašapziņas un pilnīgas uzmanības, nekā varētu domāt.

Jo bieži vien mēs ar saviem pienākumiem nodarbojamies neapmierināti ar to, ka uz mums tiek izdarīts spiediens. Taču mēs nemēģinām neko darīt, lai šo stāvokli mainītu. Tieši ar emocionālās inteliģences palīdzību jūs spēsiet saskatīt faktorus, kas jūs noved pie šāda stāvokļa, un pavērsiet ceļu pārmaiņām.

Atcerieties, ka, jo vairāk spēsiet tikt galā ar savām emocijām, kad esat pakļauts spiedienam, jo vieglāk jūs uzņemsieties savus pienākumus!

Kāpēc ir svarīgi attīstīt emocionālo inteliģenci?

Dzīvē ir ierasts, ka jūtam šo satraukumu tuvu mūsu eksistencei. Emocijas ir mūsu izdzīvošanas pamatā, un darbs ar tām palīdzēs jums veidot līdzsvarotāku dzīvi.

Emocionālās inteliģences attīstīšana jūsu dzīvē dos vairākus pozitīvus rezultātus, piemēram:

- Samazināts stress un trauksme.

- Starppersonu attiecību uzlabošanās;

- Vairāk empātijas;

- Emocionālā līdzsvara uzlabošana;

- Lielāka domu skaidrība;

- Tas uzlabo jūsu lēmumu pieņemšanas spējas;

- Tas uzlabo jūsu laika plānošanu;

- Tas uzlabo jūsu produktivitāti;

- Tas palielinās jūsu pašapziņu un pašpārliecinātību;

Šajā brīdī jūs jau varat noteikt 5 pīlārus, kas palīdzēs jums attīstīt emocionālo inteliģenci. Visticamāk, jūs esat atklājis savas īpašības un trūkumus attiecībā uz to, kā jūs rīkojaties ar savām emocijām. No jums ir atkarīgs, vai ikdienā vingrināsiet pašapziņu, lai pārvarētu šos šķēršļus.