Kāda ir krusta nozīme?

Krustam ir ļoti plaša nozīme, kas mainās atkarībā no laika un kultūras, kurā tas tiek lietots, taču mūsdienās visā pasaulē visbiežāk tas tiek lietots kā kristietības simbols. Tomēr pat kristietības ietvaros krusta figūrai ir iespējams atrast dažādas lietošanas formas un nozīmes.

Vēsturiski tas ir viens no senākajiem un pamatīgākajiem simboliem, kam ir mistiski reliģiskas, sociālas un filozofiskas interpretācijas. Un tas ir "pamatīgs" tādā nozīmē, ka tas ir pašas cilvēciskās pieredzes kodols, jo mēs kā suga sākām staigāt vertikāli un ikdienā izjust šo spriedzi starp vertikāli un horizontāli.

Tagad aplūkosim, kā krusts kā simbols attīstās Rietumu vēsturē un kādi ir tā galvenie lietojumi mūsdienās gan kultūrā kopumā, gan kristietībā, kur tas var iegūt dažādas formas un nozīmes.

Krusta vēsture

No spīdzināšanas instrumenta līdz modes aksesuāram: uzziniet par krusta kā kristīgā simbola izcelsmi un aplūkojiet dažus no tā galvenajiem izmantošanas veidiem mūsdienu kultūrā kopumā.

Krusts kā spīdzināšanas instruments

Par krusta kā spīdzināšanas līdzekļa izmantošanu ir liecības jau krietni pirms romiešu veiktās Kristus krustā sišanas. Senākais no tiem datējams ar 519. gadu pirms mūsu ēras, kad persiešu ķēniņš Darijs I krustā piesita apmēram 3000 ienaidnieku. Vēlāk vēsturē arī grieķi izmantoja krustu kā soda līdzekli pret impērijas pretiniekiem.

Romā tas bija daudz mazāk izmantots spīdzināšanas līdzeklis, nekā varētu iedomāties, galvenokārt tāpēc, ka Romas pilsoņi nekad necieta no šāda soda veida, kas galvenokārt bija paredzēts vergiem. Tas kalpoja, lai maksimāli spīdzinātu un apkaunotu notiesātos, kurus piesita krustā lielās publiskās sēdēs.

Krusts kā reliģisks simbols

Kristus krustā sišana padarīja krustu par galveno kristīgās ticības simbolu, lai gan šis process ilga vairākus gadsimtus, jo pirmie kristieši galvenokārt izmantoja zivs simbolu, lai sevi identificētu, un galu galā burti X un P, kas grieķu valodā veido Kristus vārdu, saplūda ideogrammā.

Mūsdienās tas simbolizē kristīgo ticību kopumā, biežāk redzams vienīgi katoļu baznīcā, jo evaņģēliskās baznīcas parasti ievēro zināmu taupību attēlu izmantošanā. Taču bez tam ir arī daudzas citas reliģijas, kas krustu vai tā variācijas izmanto kā simbolu.

Krusts kā nāves simbols

Līdz ar kristietības izplatīšanos pasaulē krusts ieguva dažādas nozīmes, kas saistītas ar Kristus pieredzi ar to. Tā, piemēram, ar laiku krusts sāka apzīmēt sāpes un ciešanas, bet galvenokārt to sāka izmantot, lai apzīmētu nāves vietu vai norādītu nāves datumu.

Tāpēc mūsdienās ļoti bieži to var atrast ceļu malās vai citās vietās, kas norāda, ka kāds tur ir miris, un arī uz kapu pieminekļiem kapsētās zvaigzne tiek izmantota, lai norādītu dzimšanas datumu, bet krusts - nāves datumu, noteikti atsaucoties uz krustā sistā Kristus nāvi.

Krusts kā veselības simbols

Kādā ļoti asiņainā kaujā 19. gadsimta vidū zviedru ārsts Henrijs Dunāns (Henri Dunant) nolēma organizēt aprūpi visiem ievainotajiem neatkarīgi no tā, kurā pusē viņi cīnījās. Tādējādi Dunāns iedibināja sarkanā krusta kā veselības aprūpes simbola izmantošanu, lai ikviens, kurš to valkā, netiktu nošauts kaujā.

Visā pasaulē ir pieņemts izmantot sarkano krustu, lai identificētu slimnīcas un veselības aprūpes iestādes. Daudzviet zaļo krustu izmanto arī, lai identificētu aptiekas, tāpēc Brazīlijas Federālā aptieku padome iesaka izmantot šo simbolu, lai atvieglotu iestāžu identifikāciju uz valsts ceļiem un arī ārzemniekiem.

Krusts kā modes aksesuārs

Salīdzinājumā ar citiem modes aksesuāriem krustiņš kā modes aksesuārs tiek lietots pavisam nesen. 70. gadu sākumā, un tas ir cieši saistīts ar tolaik notikušo kultūras un seksuālo revolūciju, jo pankmaņi un gotiem to pārnesa uz modes pasauli.

Viena no galvenajām personām, kas bija atbildīga par krusta kā modes rekvizīta popularizēšanu, bija britu modele un aktrise Pamela Rooke, kura bija saistīta ar slaveno Londonas veikalu Sex, jo strādāja ar vienu no tā īpašniecēm Vivjenu Vestvudu.

Taču, protams, tieši popdziedātāja Madonna bija tā, kas beidzot popularizēja krusta kā modes rekvizīta izmantošanu, izmantojot to profanākā veidā un radot tam vietu kā modes rekvizītam visā pasaulē.

Krusta simbolika

Dizains ir vienkāršs - divas līnijas, kas krustojas viena ar otru, taču tā nozīme var būt neticami sarežģīta. Apskatīsim dažus no visbiežāk sastopamajiem veidiem, kā krusts tiek izmantots kā simbols no mistiskā un reliģiskā viedokļa.

Cilvēka savienošanās ar dievišķo

Tā kā krusta vertikālā līnija veido saikni starp debesīm un zemi, tad krusts mistiskā perspektīvā tiek uzskatīts par cilvēka un dievišķā savienības simbolu.

Kristietībā šo savienību garantē Kristus upuris, kura mērķis bija tieši cilvēces izpirkšana, lai tā varētu atjaunot saikni ar savu Radītāju. Kristus nodošanās Dieva nodomiem ir arī piemērs ceļā uz šo savienību.

Četri elementi

Arī no mistiskā viedokļa raugoties, krusts vēstures gaitā ir bijis saistīts ar četriem pamatelementiem: gaisu, zemi, uguni un ūdeni. Tas pats attiecas arī uz citiem cilvēka dabas (vai dabas kopumā) aspektiem, kurus var iedalīt četros, piemēram, kardinālajiem punktiem vai personības tipiem: holeriks, sangviniķis, melanholiķis un flegmatiķis.

Maģiskā domāšana saprot, ka gaiss un uguns ir aktīvas stihijas, tāpēc krusta attēlojumā tās būtu uz vertikālās ass, augšupejot. Turpretī ūdens un zeme būtu pasīvas stihijas, kas "krīt", tāpēc tās būtu attēlotas uz krusta horizontālās ass.

Kristus nāve un augšāmcelšanās

Saskaņā ar Bībeles stāstījumu un kristīgo ticību visā pasaulē Kristus mira pie krusta, lai piepildītu Dieva plānu par cilvēces glābšanu un izpirkšanu no grēkiem. Augšāmcelšanās trešajā dienā būtu mūžīgās dzīves apsolījums un pārliecība par uzvaru pār miesas un velna varām.

Līdztekus šīs interpretācijas mistiskajiem aspektiem Jēzus upuris tiek saprasts kā pierādījums Viņa absolūtai un beznosacījumu mīlestībai pret cilvēci. Tā ir paša Dieva mīlestība, jo Trīsvienībā abi ir viens. Visi šie kristietības aspekti ir klātesoši kristiešu izmantotajā krusta simbolikā.

Dzīve un nāve

Lai gan krusts bija Kristus ciešanu un nāves instruments, Viņa upura būtība un tas, ka Viņš trešajā dienā augšāmcēlās no mirušajiem, padara krustu gan par dzīvības, gan nāves simbolu.

No Kristus nāves un augšāmcelšanās simboliskās analīzes izriet mācība, ka tiem, kas vēlas tuvoties Dievam, ir jāmirst pasaulei un miesai un jāatdzimst garam un dievišķajai kopībai. Tieši šādā veidā krusta simbolika iegūst tai piemītošās ambivalentās iezīmes, vienlaikus simbolizējot nāvi un dzīvības uzvaru.

Krustu veidi

Tagad jūs uzzināsiet par dažādiem krusta veidiem ne tikai vairākās dažādās kultūrās un vēsturiskajos periodos, bet arī pašā kristietībā, kur attēls var atšķirties un iegūt ļoti īpašu nozīmi.

Kristiešu krusts

Kristīgais krusts ir tas, ko mēs vienkārši saucam par krustu, kura vertikālā ass ir garāka par horizontālo, kas atrodas virs vertikālās līnijas centra. Tas ir tas, kas kristiešiem simbolizē kristietības vispārējās un universālās vērtības, un tas ir arī tas, kas saņem krustā sistā Kristus attēlu, kļūstot par krucifiksu.

Taču jau krietni pirms Jēzus parādīšanās uz zemes šo krustu izmantoja gan neolīta periodā, gan vēlāk ēģiptieši, grieķi, ķelti un acteki. Dažos no šiem gadījumiem tas tika attēlots apļa iekšpusē, atsaucoties uz sauli un dabas cikliem.

Maltiešu krusts

Maltas krustam ir četri vienāda garuma pleķi, kuru gali ir sadalīti pa diviem punktiem katrā, kopā astoņi punkti. To sauc arī par Amalfi krustu vai Svētā Jāņa krustu. Tas simbolizē Zobenbrāļu ordeņa jeb Maltas ordeņa ordeņa ordeņus.

Šis kristīgais militārais ordenis saviem bruņiniekiem uzliek astoņus pienākumus, ko tad simbolizē Maltas krusta astoņi punkti. Tie simbolizē arī šo bruņinieku atdzimšanu, bet kā aizsardzības un goda simbolu to pārņēma arī dažādas citas organizācijas.

Sarkanais Krusts

Sarkano krustu pirmo reizi izmantoja 1859. gadā Itālijā asiņainajā Solferino kaujā. Zviedru ārsts Henri Dunants to izmantoja, lai aizsargātu mediķu grupu, kas pārvadāja abu armiju ievainotos. Izvēlētā forma bija sarkana krusta forma uz balta fona, jo tā ir Zviedrijas karoga krāsu pretstats.

Kopš tā laika sarkanais krusts ir kļuvis par simbolu, kas cieši saistīts ar medicīnisko aprūpi. 1863. gadā Dunants nodibināja starptautisko Sarkanā Krusta institūciju, kuras mērķis ir sniegt humāno medicīnisko palīdzību visiem, kam tā nepieciešama visā pasaulē.

Grieķu krusts

Grieķu krusts ir vienāds ar matemātisko zīmi "plus", tāpēc tas ir kvadrāts, kura četras malas ir vienādas. 4. gadsimtā kristieši to izmantoja kā krustu, un latīņu valodā to sauca par pamata krustu jeb "crux quadrata".

Tas attēlo četrus kardinālpunktus un četrus vējus, tādējādi simbolizējot Dieva vārda izplatīšanu, kas jānes uz četriem pasaules nostūriem. Pašlaik kristieši to vairs neizmanto, taču tā formāts ir tāds pats kā sarkanajam krustam, kas simbolizē medicīnisko palīdzību visā pasaulē.

Latīņu krusts

Latīņu krustam ir ļoti gara vertikālā ass un īsāka horizontālā. Parasti sānu un augšā esošā rokas ir vienāda garuma, bet galu galā augšā esošā ir īsāka. Faktiski tas ir vistuvāk krusta formai, uz kura Jēzus mira.

Tā nosaukums latīņu valodā ir "iegremdēts krusts", un tā simbolika norāda uz reinkarnāciju, gaismu un Jēzu Kristu. Kad tas novietots otrādi, to sauc par Svētā Pētera krustu, bet, kad tas novietots uz sāniem, to sauc par Svētā Filipa krustu.

Svētā Andreja krusts

Svētā Andreja krusts ir "X" formā, un to tā sauc tāpēc, ka svētais Andrejs izvēlējās šādas formas krustu, lai tiktu sists krustā, kad viņš saņēma savu nosodījumu, uzskatot sevi par necienīgu tikt sistam krustā tāpat kā viņa Kungs Jēzus Kristus.

Tā nosaukums latīņu valodā ir "crux decussata", un to dēvē arī par "sautor" vai "Burgundijas krustu". To parasti izmanto heraldikā, kas ir ģerboņu un vairogu simbolika, simbolizējot dzimtas vai iestādes. Kopš 14. gadsimta tas parādās arī uz karogiem.

Svētā Antonija krusts

Svētā Antonija krusts ir vairāk pazīstams kā "tau", kas ir pēdējais ebreju alfabēta burts un tika iekļauts arī grieķu alfabētā. Bez augšējā vertikālās ass rama tau ir kā izliekta kontūra "T". Tas jau tika izmantots, lai simbolizētu grieķu dievu Attu un romiešu dievu Mitru.

Sv.Francisks izvēlējās šo krustu, lai simbolizētu franciskāņu ordeni, un tas kļuva pazīstams kā Svētā Antonija krusts slavenā franciskāņu svētā, kas bija viens no klostermūzikas veidotājiem, Svētā Antonija no tuksneša jeb Svētā Antonija dēļ.

Ēģiptes krusts

Viens no pazīstamākajiem Senās Ēģiptes simboliem - Ansatas krusts jeb Anh - ir hieroglifs, kas nozīmē "dzīvība" vai "dzīvības elpa". Būdams atslēga, kas savieno dzīvo un mirušo pasauli, ēģiptiešu krusts ir saistīts ar dievieti Izisu, tāpēc tam ir auglības konotācija.

Tas ir pielāgots dažādām citām reliģijām, un ir ļoti plaši pārstāvēts vikā, kur tas simbolizē nemirstību, aizsardzību un auglību, savukārt alķīmijā tas tiek izmantots kā pārvērtību simbols. Kristieši to dēvē par koptu krustu, atsaucoties uz pirmajiem kristiešiem Ēģiptē jeb koptiem, un saista to ar atdzimšanu un dzīvi pēc nāves.

Svētā Pētera krusts

Svētā Pētera krusts būtībā ir latīņu krusts, kas novietots otrādi, atsaucoties uz apustuļa Pētera izvēlēto krustā sišanas formu. Svētais Pēteris, kas tika nosodīts kā aģitators, atteicās tikt sists krustā tādā pašā veidā kā viņa skolotājs Jēzus, tā vietā izvēloties apgrieztu krustu.

Viduslaikos šo pašu apgriezto krustu sāka izmantot kā sātanisma simbolu, jo tas bija kristīgā simbola inversija. Tādējādi tas tiek asociēts ar antikristu, un šādā veidā to popularizēja 20. gadsimta kultūras industrija.

Krusts noliekts

Uz pāvestu Pāvila IV un Jāņa Pāvila II nēsātajām nūjām redzamais noliektais krusts ir itāļu mākslinieka Džakomo Manzoni darbs, un tajā ir pieminēts "svars", kas Svētās Baznīcas vadītājam jānes, nekad nesalūstot.

Sātanisti to iepriekš bija pārņēmuši kā "Zvēra zīmi" jeb paša Antikrista simbolu no krusta un krucifiksa karikatūras attēla, ko sātanisti izveidoja 666. gadā. 666. gada oriģinālā radījumā bija iekļauts izkropļots Kristus attēls, un to izmantoja melnās maģijas rituālos.

Ķeltu krusts

Ķeltu krusts ietver apli, kura centrālais punkts ir arī krusta asu krustpunkts, tādējādi savienojot četrus krusta zarus. Tas ir daudz senāks par kristīgo krustu un simbolizē garīgumu, kas vērsts uz radīšanu, kā arī līdzsvaru starp dzīvību un mūžību četru pirmelementu savienojumā.

Neopagāni to joprojām izmanto kā amuletu vai talismanu, taču to pārņēma arī kristieši, un tas kļuva par baptistu un anglikāņu baznīcu simbolu. Kristiešiem šis krusta aplis simbolizē mūžīgo atjaunošanos caur Kristus nāvi un augšāmcelšanos, savukārt ķeltiem tas simbolizēja sauli.

Cross caravaca

Pirmais Karavaskas krusts brīnumainā kārtā parādījās Karavaskas pilsētā Spānijā 14. gadsimtā, un drīz vien izplatījās leģenda, ka tajā atrodas paša Kristus krusta fragments. Tas ir līdzīgs parastam krustam, tikai tam ir divas horizontālas asis, no kurām augšējā ir nedaudz īsāka par apakšējo.

To dēvē arī par Lotringas krustu, tas ir labi pazīstams amulets un spēcīgs brīvības simbols, ko kaujās izmantoja franču Žanna d'Ark. Katoļu baznīcā tas ir krusts, ko izmanto kardinālu identifikācijai.

Gotiskais krusts

Gotiskais krusts nav nekas cits kā parasts kristiešu krusts, kas ir ļoti izteiksmīgi un piesātināti rotāts vai izrotāts, sekojot viduslaiku gotikas estētikai. Gotiskā kultūra ir ļoti ieinteresēta okultismā, jo tā būtībā ir pagāniska, nevis sātaniska, kā varētu domāt. Tādējādi gotiskais krusts simbolizē ticības tumšāko un noslēpumaināko pusi.

Plaši izmantots tetovējumos un kopumā 20. gadsimta beigās gotu un pankmaņu pieņemtajā estētikā, kas popularizēja krustu kā modes aksesuāru. Lai gan tas ir ļoti izteiksmīgs un piesātināts ar garīgo simboliku, tas daudz mazāk tiek izmantots kā ticības izpausme, nevis tikai kā stila sastāvdaļa.

Portugāles krusts

Portugāles krusts, ko dēvē arī par Kristus ordeņa krustu, cēlies no citiem krustiem, kas viduslaikos radīti, lai simbolizētu Templiešu ordeni. Tas ir kvadrātveida, t. i., tam ir četras vienādas malas, un tas ir balts krusts uz sarkana krusta ar pagarinātiem galiem.

Tas ir Portugāles nacionālais simbols, kas attēlots tās karogā un vairākos arhitektūras darbos. To sāka dēvēt par Atklājuma krustu, jo tas tika uzdrukāts uz to kuģu burām, kuri pirmie ieradās Amerikā. To bieži jauc ar Maltas krustu, kam ir nedaudz atšķirīgs dizains.

Citas krusta izpausmes

Visbeidzot, mēs aplūkosim citas krusta kā simbola izpausmes un izmantošanas formas, gan ar krusta zīmes un krucifiksu attēlu palīdzību katoļu tradīcijā, gan krustcelēs.

Krusta zīme

Krusta zīmes izdarīšanas prakse aizsākās otrajā gadsimtā, un tolaik to savos rakstos pieminēja divi dažādi kristiešu vadītāji: tēvs Tertuliāns un svētais Hipolīts no Romas. Mūsdienās krusta zīmi dara gan Romas katoļu, gan pareizticīgo baznīcas ticīgie.

Viens no krusta zīmes veidošanas veidiem ir ar īkšķi uz pieres, bet visbiežāk to dara, ar pirkstu galiem pieskaras pieres, krūtīm un abiem pleciem, sakot: "Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā".

Saskaņā ar katoļu simboliku runa apliecina ticību Trīsvienībai, vertikālā rokas kustība - ticību Jaunavas Marijas ieņemšanai un Jēzus iemiesošanai, bet žestu kopums - ticību izpirkšanai caur Kristus nāvi pie krusta.

Krucifikss

Senākais zināmais krucifikss ir no 10. gadsimta, kas veidots pēc modeļa, kuru nezināms mākslinieks izgatavoja Ķelnes (Vācija) arhibīskapam Gero. Tas atrodas pie Santa Sabina baznīcas Romā un nav īpaši redzams, jo tajā laikā Kristus ciešanu un upura attēli nebija īpaši pievilcīgi, priekšroku dodot "pozitīvākam" zivs simbolam.

Svarīgi atzīmēt, ka krucifikss no krucifiksa atšķiras ar to, ka krucifiksā ir ietverts krustā sistā Kristus attēls un kopumā uzraksts I.N.R.I., kāds tas bija uz krusta, uz kura Jēzus mira. Tas ir būtībā katoļu artefakts, jo evaņģēliskās baznīcas parasti nosoda attēlu lietošanu, izmantojot augstākais tukša krusta zīmējumus vai vienkāršas skulptūras.

Crossroads

Krustcelēs kolektīvajā iztēlē ir sastopamas vietas, kas pilnas ar mistisku lādiņu, neatkarīgi no katra cilvēka garīgās vai reliģiskās pārliecības. Dažās Āfrikas reliģiskajās kultūrās tās ir vietas, kur dzīvo gari.

Tādējādi dažādās afrikāņu izcelsmes reliģijās krustceles tiek pārvērstas par upurēšanas vietām garīgām būtnēm apmaiņā pret konkrētiem labvēlības vai vispārējas aizsardzības saņemšanu. Tieši krustcelēs visvairāk izceļas šī krustceļu kā visā pasaulē izkaisīto punktu saplūšanas vietas iezīme.

Vai krusts simbolizē tikai kristīgo reliģiozitāti?

Nē, tas nebūt neattēlo tikai kristīgo reliģiozitāti. Krusts parādās dažādās kultūrās, un ne visos gadījumos tas ir saistīts ar pareizāku garīgo perspektīvu. Daudzās kultūrās, laikmetos vai pat dažādos apstākļos mūsdienās tas var iegūt parastas nozīmes, kas nav saistītas ar jebkāda veida reliģiozitāti.

Kristīgajā tradīcijā krusts ieņem centrālo vietu, un vispārīgi runājot, pietiek ar to, ka cilvēks nēsā redzamā vietā izgrieztu vai uzzīmētu krustu, lai viņu varētu identificēt kā kristieti.

Šādā veidā, un īpaši tiem, kas piekrīt šai ticībai, ir ļoti grūti nošķirt krustu no tā dogmatiskās nozīmes kristietībā un saprast to kā kaut kā cita simbolu, kā tas patiešām var būt.