Vai jūs zināt psalmus, kas nomierina dvēseli un sirdi?

Ikdienas steigā un burzmā, darba tikšanās laikā, stresa situācijās vai citās atšķirīgās situācijās vienmēr ir svarīgi veltīt laiku, lai stiprinātu saikni ar Dievišķo.

Ar dažu lūgšanu palīdzību ir iespējams sasniegt tik ļoti izsapņoto garīgo pacēlumu, turklāt, protams, atrast mieru un mierinājumu savai dvēselei un sirdij. Psalmi ir spēcīgas lūgšanas, kas spēj sasniegt šo iekšējo harmoniju tiem, kuri tās lūdz.

Zemāk jūs atradīsiet 7 dažādus psalmus, kurus lūgties dažādos dienas laikos. Sekojiet tiem ar uzmanību un ticību.

Psalms 22

22. psalms tiek uzskatīts par vienu no dziļākajām Dāvida lūgšanām, jo viņš savu lūgšanu sāk ar lielu žēlošanos, kas gandrīz ļauj klausītājam sajust psalmista iekšējās skumjas.

Psalma beigās Dāvids parāda, kā Kungs viņu ir izglābis, minot Jēzus Kristus krustā sišanas un augšāmcelšanās epizodes. Šī lūgšana joprojām tiek plaši izmantota, lai atjaunotu harmoniju ģimenes attiecībās.

Indikācijas un nozīme

Jau no 22. psalma pirmajiem vārdiem var saskatīt Dāvidam piemītošās ciešanas, jo viņš žēlojas par savu aiziešanu no Dieva. Dāvids atkārto tos pašus vārdus, kurus Jēzus Kristus teica pie krusta, un tas vēl vairāk pastiprina viņa bēdu un izmisuma sajūtu.

Tik lielu ciešanu vidū Dāvids apliecina savu ticību tam pašam Dievam, kuru reiz slavēja viņa vecāki. Psalmists arī atgādina, ka Viņš bija uzticīgs iepriekšējām paaudzēm un ka viņš ir pārliecināts, ka Dievs arī turpmāk būs uzticīgs nākamajām paaudzēm.

Tā kā šajā lūgšanā ir pieminēta ģimene, 22. psalms bieži tiek izmantots tiem, kas meklē mieru un mierinājumu ģimenes attiecībās. Tādēļ, ja jūsu mājās ir radušās kādas problēmas, ar ticību pievērsieties šim psalmam. Lūgšanas beigās Dāvids parāda, ka Dievs viņu ir izglābis, un apsolījis par viņu evaņģelizēt.

Lūgšana

"Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis, kāpēc Tu esi tālu no manas palīdzības un no mana sauciena vārdiem.Mans Dievs, es saucu dienā, bet Tu mani neuzklausi, arī naktī, bet es neatrodu miera.

Bet Tu esi svēts, Izraēla slavas augstībā sēdošs; mūsu tēvi uz Tevi paļāvās, un Tu viņus izglāb; viņi uz Tevi sauca, un tika izglābti; viņi uz Tevi paļāvās, un netika kaunināti. Bet es esmu tārps, nevis cilvēks, cilvēku apgrēcināts un ļaužu nicināts.

Visi, kas mani redz, izsmej mani, izstiepj savas lūpas un vicina galvas, sacīdami: "Viņš paļāvās uz To Kungu, lai Viņš viņu izglābj, lai Viņš viņu glābj, jo Viņam tas patīk. Bet Tu esi Tas, kas mani izveda no miesām, Tu mani pasargāji, kamēr es vēl biju mātes miesās. Tavās rokās es biju iemests no miesām, Tu esi mans Dievs no manas mātes miesām.

Neesiet tālu no manis, jo bēdas ir tuvu, un nav neviena, kas varētu palīdzēt. Daudzi vērši mani ir aplenkuši; spēcīgi Bašāna vērši ir ap mani; tie atver savu muti pret mani kā rēcošs lauva. Es esmu izliets kā ūdens, un visi mani kauli ir izgājuši no locītavām; mana sirds ir kā vasks, tā ir izkususi manos iekšumos.

Mans spēks ir izžuvis kā podiņš, un mana mēle sašķobījusies ar manu aukslējām; Tu mani esi iedzinis nāves putekļos. Jo suņi mani aplenc; ļaundaru pulks mani aplenc; tie man ir sadūruši rokas un kājas. Es varu saskaitīt visus savus kaulus; tie skatās uz mani un raugās uz mani.

Viņi sadala manas drēbes savā starpā un met lozi par manām drēbēm, bet Tu, Kungs, neesi tālu no manis, esi stiprs, steidzies man palīgā, izglāb mani no zobena un manu dzīvību no suņa varas, izglāb mani no lauvas mutes, jā, izglāb mani no mežonīga vērša ragiem.

Tad es pasludināšu Tavu vārdu saviem brāļiem; es Tevi slavēšu draudzes vidū; jūs, kas bīstaties Tā Kunga, slavējiet Viņu; jūs, Jēkaba dēli, slavējiet Viņu; jūs, Israēla pēcnācēji, bīstieties Viņa; jo Viņš nav nicinājis un nav nicinājis cietušā bēdas un nav paslēpis savu vaigu no viņa, bet, kad viņš sauca, Viņš viņu dzirdēja.

Mana slavēšana būs par Tevi lielajā sapulcē; es maksāšu savus solījumus to priekšā, kas Viņu bīstas. Klusie ēdīs un būs sātīgi; tie slavēs To Kungu, kas Viņu meklē; lai mūžīgi dzīvo tava sirds; visi zemes gali atcerēsies un pievērsīsies Tam Kungam, un visas tautu dzimtas pielūgsies Viņa priekšā, jo kundzība pieder Tam Kungam, un Viņš valda pār tautām.

Visi zemes dižciltīgie ēdīs un pielūgs Viņu, un visi, kas nokāpj putekļos, nolieksies Viņa priekšā, tie, kas nespēj saglabāt savu dzīvību. Viņam kalpos pēcnācēji; par To Kungu runās nākamajai paaudzei. Tie nāks un sludinās Viņa taisnību; tautai, kas vēl piedzims, tie stāstīs, ko Viņš ir darījis."

Psalms 23

Katrai no 150 lūgšanām, kas veido Psalmu grāmatu, ir sava tēma, kurā tā ir vērsta uz kādu konkrētu situāciju. Katra no tām tika uzrakstīta kādā konkrētā brīdī ebreju tautas vēsturē. 23. psalma gadījumā tas tika izstrādāts ne tikai kā sauciens uz Dievu, bet arī kā pamācības atstāstījums tautai. Iepazīstieties ar tā dziļāko nozīmi tālāk tekstā un sekojiet šai lūgšanai ar ticību un cerību.

Indikācijas un nozīme

23. psalms ļoti skaidri lūdz, lai dievišķie spēki pasargā ticīgos no viltus un ļauniem cilvēkiem. Tādējādi šo lūgšanu var izmantot tiem, kas tiecas pēc tīras sirds, brīvas no ļaunuma. Tomēr to bieži izmanto arī tiem, kas dodas ceļojumā, lūdzot aizsardzību, lai viņi droši nonāktu galamērķī.

Viens no vissvarīgākajiem 22. psalma vēstījumiem ir tas, ka tajā cilvēkiem tiek teikts, lai, saskaroties ar jebkādām nesaskaņām, paļautos uz Dievu un Viņa Augstāko spēku. Tāpēc ikreiz, kad jūs ķeraties pie šīs lūgšanas, ticiet un paļaujieties uz to, ka viss notiks tā, kā tam vajadzētu notikt.

Lūgšanas beigās pēdējā pantā teikts, ka, sekojot Dieva noteiktajam ceļam, jūs būsiet pilnīgā laimē un savā ceļojumā piedzīvosiet tikai prieku. Tāpēc jums nekad nevajadzētu novirzīties no šī ceļa.

Lūgšana

"Tas Kungs ir mans gans, man netrūks trūkuma. Viņš mani liek gulēt zaļās ganībās, Viņš ved mani pie klusiem ūdeņiem, Viņš atjauno manu dvēseli, Viņš vada mani pa taisnības ceļiem sava vārda dēļ. Lai arī es eju pa nāves ēnas ieleju, es nebaidīšos no ļauna, jo Tu esi ar mani, Tavs zizlis un Tava nūja mani mierina.

Tu klāj galdu manu ienaidnieku priekšā, Tu svaidi manu galvu ar eļļu, mans kauss pārplūst. Protams, labestība un žēlastība mani pavadīs visas mana mūža dienas, un es dzīvoju Tā Kunga namā ilgas dienas."

Psalms 26

Ir zināms, ka 26. psalms ir sēru un arī izpirkšanas lūgšana. Tādējādi tā vēstījums skaidri norāda, ka tas, kurš patiesi seko Dievam, ir pelnījis savu izpirkšanu.

Šādā veidā psalmists iesāk, nostādot sevi kā taisnīgu cilvēku ar tīru sirdsapziņu, kurš lūdz Kungu, lai Viņš taisa spriedumu. Tālāk ir šīs spēcīgās lūgšanas interpretācija.

Indikācijas un nozīme

26. psalmā ir attēloti grēcinieka vārdi, kurš ir saņēmis piedošanu un tagad dzīvo Dieva mīlestībā. Tā Dāvids saka Kungam, ka viņš ir darījis visu, lai izvairītos no visa ļaunā savā dzīvē un stingri paliktu ticībā.

Šādā veidā psalmists pilnībā apzinās, ka viņš ir spējis palikt uz pareizā ceļa tikai tāpēc, ka saprot, ka Dievs viņam ir devis spēku to darīt. Lūgšanas laikā Dāvids vēršas pie Tā Kunga ar nevainības lūgšanu un parāda lasītājiem, kā Tēvs viņu ir glābis un noturējis uz pareizā ceļa.

Tādējādi šo lūgšanu var izmantot par tiem, kas nožēlo savus grēkus un meklē izpirkšanu un dievišķo palīdzību, lai turpinātu iet pa gaismas ceļu.

Lūgšana

"Kungs, tiesāj mani, jo es esmu staigājis savā godīgumā, uz To Kungu es esmu paļāvies bez svārstībām.

Pārbaudi mani, Kungs, un izmēģini mani; izstudē manu sirdi un manu prātu, jo Tava žēlastība ir manu acu priekšā, un es esmu staigājis Tavā patiesībā; es neesmu sēdējis kopā ar viltus cilvēkiem, un es nesēdēšu kopā ar blēžiem.

Es ienīstu ļaundaru pulciņu, es nesēdēšu kopā ar ļaundariem. Es mazgāju savas rokas nevainībā, un tā, Kungs, es tuvojos Tavam altārim, lai liktu skanēt slavas balsij un pasludinātu visus Tavus brīnumainos darbus. Ak, Kungs, es mīlu Tavu namu iecirkņus un vietu, kur mājo Tava godība.

Nesavāc manu dvēseli pie grēciniekiem, nedz manu dzīvību pie asinskāriem, kuru rokās ir ļaunums un kuru labā roka ir pilna ar kukuļiem, bet es staigāju savā nevainībā: atpestī mani un apžēlojies par mani. Mana kāja stāvēs stingri uz līdzenas zemes, draudzēs es svētīšu Kungu."

Psalms 28

28. psalmā Dāvids izsaka dziļas žēlošanās vārdus, kuros viņš izsaka lūgšanu pret saviem ienaidniekiem un lūdz Dievu aizlūgt, lai Viņš palīdz viņam nesaskaņu brīžos. Zemāk skatiet visas šīs spēcīgās lūgšanas interpretācijas un sekojiet līdzi visai viņa lūgšanai.

Indikācijas un nozīme

28. psalms parāda dziļu vēstījumu par ticības spēku, saskaroties ar Dievišķo klusumu. 28. psalms Dāvids iesāk šo lūgšanu, pieminot Dievu kā savu patvērumu un cietoksni. Tomēr psalmists parāda, ka viņš baidās no Tēva klusuma un tādēļ baidās, ka Kungs no viņa novērsīsies.

Dāvida ciešanas rodas tāpēc, ka viņš izjūt tuvības trūkumu ar Dievu un tādēļ jūt, ka Viņš nav uzklausījis viņa lūgšanas. Psalma turpinājumā Dāvida tonis mainās, un viņš saprot, ka Kungs patiešām ir uzklausījis viņa lūgšanas, un viņš ir pārliecināts, ka nav paļāvies veltīgi.

Dāvids izmantoja Dievu kā savu vairogu visa ļaunuma priekšā, ar ko viņš varēja saskarties, un, kad viņam tas bija nepieciešams, Dievs viņam palīdzēja. Tā psalmists stiprināja savu ticību un atkal cildināja Dievu.

Šis psalms ir vēstījums tiem brīžiem, kad tev šķiet, ka Dievs tevi nav uzklausījis, tāpēc ikreiz, kad tu vērsies pie Viņa ar lūgšanu, esi ticīgs un paļaujies, ka pat pārbaudījumu priekšā tu saņemsi atbildi.

Lūgšana

"Es saucu uz Tevi, Kungs, mana klints, neklusē man, lai es, klusēdams, nekļūtu līdzīgs tiem, kas grimst bedrē; dzirdi manu lūgšanu balsi, kad es uz Tevi saucu, kad es paceļu savas rokas uz Tavu svēto templi.

Nevelciet mani kopā ar ļaunajiem un ar tiem, kas apstiprina netaisnību, kas runā mieru savam tuvākajam, bet viņu sirdīs ir ļaunums. Atmaksājiet viņiem pēc viņu darbiem un pēc viņu ļaunajiem darbiem; atdodiet viņiem pēc tā, ko viņu rokas ir darījušas; atdodiet viņiem to, ko viņi ir pelnījuši.

Tā kā viņi neņem vērā Tā Kunga darbus un to, ko viņu rokas ir darījušas, Viņš tos sagraus un neuzcels. Slavēts lai ir Tas Kungs, jo Viņš ir dzirdējis manu lūgšanu balsi!

Tas Kungs ir mans spēks un mans vairogs; mana sirds paļāvās uz Viņu, un man tika sniegta palīdzība; tādēļ mana sirds lec priekā, un ar savu dziesmu es Viņu slavēšu. Tas Kungs ir savas tautas spēks, Viņš ir glābjošs cietoksnis saviem svaidītajiem. Izglāb savu tautu un svētī savu mantojumu, pabaros to un paaugstinās to mūžīgi."

Psalms 42

42. psalmā ir spēcīgi vārdi, ko saka cilvēks, kurš cieš, bet pat nesaskaņu apstākļos turpina uzticēties Tam Kungam.

Pēc ekspertu domām, 42. psalms kopā ar 43. psalmu, iespējams, veidotu vienu lūgšanu, taču, tā kā šis fragments izrādījās pārāk garš, tas tika sadalīts divās daļās, lai ticīgie varētu labāk izdzīvot slavēšanu. Lasiet tālāk.

Indikācijas un nozīme

Psalma 42. psalma sākumā psalmists izrāda zināmu satraukumu par to, lai drīz varētu satikt Dievu, un iet tik tālu, ka jautā Tēvam, kur Viņš ir. Tad viņš atceras, ka kādu dienu viņš beidzot varēs piedzīvot Tā Kunga klātbūtni, un tajā brīdī viņa sirdi piepilda cerība.

Lūgšanas gaitā psalmists parāda, ka savā dzīvē ir piedzīvojis zināmas grūtības un bēdas. Tomēr, turoties pie savas ticības, viņa cerība nav satricināta, jo viņš paļaujas uz Dieva mūžīgo labestību.

Šīs lūgšanas pēdējie panti ir nedaudz mulsinoši, jo, lai gan psalmists apliecina paļāvību uz Dievu, viņš arī jautā, kur bija Kungs, kad ienaidnieki viņu sāpināja.

Tomēr lūgšanas beigās psalmists saprot, ka pat ciešanu vidū viņš nevar darīt neko citu, kā vien paļauties uz Dieva žēlastību. Šis psalms ir vēstījums jums, kas pārdzīvojat satricinājumus un esat zaudējuši ticību. Turpiniet cerēt un paļauties, ka Dievs darīs to, kas jums ir vislabākais.

Lūgšana

"Kā briedis tiecas pēc ūdens strautiem, tā mana dvēsele tiecas pēc Tevis, ak, Dievs, mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva; kad gan es ieiešu un ieraudzīšu Dieva vaigu? Manas asaras ir mana barība dienu un nakti, jo man nemitīgi tiek sacīts: kur ir tavs Dievs?

Es izlieju savu dvēseli sevī, kad atceros, kā gāju kopā ar ļaužu pulku, vedot tos gājienā uz Dieva namu, ar prieka un slavas saucieniem, ļaužu pulku, kas priecājās. Kāpēc tu esi nomākts, mana dvēsele, un kāpēc tu esi satraukts manī? Gaidi Dievu, jo es vēl slavēšu Viņu par pestīšanu, kas ir Viņa klātbūtnē.

Ak, mans Dievs, mana dvēsele manī ir noliekta, jo es Tevi pieminu no Jordānas zemes, no Hermona, no Mizara kalna. Dziļums sauc dziļumu pie Taviem ūdens šalkoņiem, visi Tavi viļņi un Tavi bēgumi pār mani ir pārgājuši, bet Tas Kungs pavēl savu labestību dienā, un Viņa dziesma ir ar mani naktī, lūgšana manas dzīves Dievam.

Dievam, savai klintij, es saku: "Kāpēc Tu mani esi aizmirsis, kāpēc es sēroju ienaidnieka apspiešanas dēļ, kā ar nāvējošu brūci kaulos mani pretinieki mani apvaino un pastāvīgi man saka: Kur ir tavs Dievs?

Kādēļ tu, mana dvēsele, esi nomākts un kādēļ tu manī satraucies? Ceri uz Dievu, jo es Viņu slavēšu, kas ir mana palīdzība un mans Dievs!"

Psalms 77

77. psalms nes skaidru vēsti par sāpēm un ciešanām, kur psalmists vēršas pie Dieva, sūdzas un lūdz palīdzību. Tādējādi šī lūgšana nes sev līdzi Tā Kunga meklējumus ciešanu brīžos. Sekojiet tās dziļākajai interpretācijai un iepazīstiet spēcīgo 77. psalma lūgšanu.

Indikācijas un nozīme

Psalma 77. psalma lūgšanā psalmists piedzīvo izmisuma un bēdu brīdi. Tas ir tāpēc, ka viņš bija piedzīvojis ciešanu realitāti, kas kontrastēja ar visu labo, ko viņš bija dzirdējis par Dievu.

Psalmists nevarēja aizmigt un pavadīja visu nakti, domājot par savu situāciju. Tomēr viņš atcerējās, ka labākais, ko viņš varēja darīt, bija vērsties pie Dieva.

Lielā izmisuma brīdī Asafs jautā, vai Dievs viņu ir aizmirsis, un jautā, vai Tēvs kādreiz atkal būs žēlsirdīgs. Lūgšanas gaitā psalmists nolemj atlikt sāpes malā un pārvirzīt uzmanību uz Tēva labestību un brīnumiem. Tādējādi pēc jautājuma brīža Asafs atgriežas pie Dieva suverenitātes.

Šādā veidā šo psalmu var saprast kā brīdinājumu tiem, kas pārdzīvo grūtus laikus un brīnās, vai Dievs nav pazudis un vairs nespēj viņus uzklausīt. Ja tev ir ticība Tēvam, tic, ka Viņš nekad tevi nepametīs, turpini lūgt ar cerību, un īstajā laikā pienāks atbildes.

Lūgšana

"Es saucu pie Dieva pēc palīdzības; es saucu, lai Dievs mani uzklausa. Kad es esmu bēdās, es meklēju Kungu; naktī es izstiepju savas rokas bez apstājas; mana dvēsele ir neapmierināta! Es atceros Tevi, ak, Dievs, un nopūšos; es sāku meditēt, un mans gars apstājas. Tu neļauj man aizvērt acis; es esmu tik nemierīgs, ka nespēju runāt.

Es domāju par aizgājušajām dienām, par sen aizgājušajiem gadiem; naktīs es atceros savas dziesmas. Mana sirds pārdomā, un mans gars jautā: Vai Kungs mūs atmetīs uz mūžīgiem laikiem? Vai Viņš mums vēl kādreiz izrādīs savu labvēlību? Vai Viņa mīlestība ir zudusi uz visiem laikiem? Vai Viņa apsolījuma vairs nav?

Vai Dievs ir aizmirsis būt žēlsirdīgs? Vai Savās dusmās Viņš ir atturējis Savu žēlsirdību? Tad es nodomāju: "Manas bēdas iemesls ir tas, ka Visaugstākā labā roka vairs nedarbojas. Es atcerēšos Tā Kunga darbus, es atcerēšos Tavus senos brīnumus. Es pārdomāšu visus Tavus darbus un apsvēršu visus Tavus sasniegumus.

Tavi ceļi, ak, Dievs, ir svēti; kurš gan dievs ir tik liels kā mūsu Dievs? Tu esi Dievs, kas dara brīnumus, Tu rādi savu spēku starp tautām. Ar savu stipru roku Tu esi izpircis savu tautu, Jēkaba un Jāzepa pēcnācējus. Tevi, ak, Dievs, ir redzējuši ūdeņi, ūdeņi ir tevi redzējuši un rakņājušies, pat dziļumi ir drebējuši.

Mākoņi lija lietusgāzes, pērkons skanēja debesīs, Tavas bultas zibināja visos virzienos. Vētrā Tavs pērkons atskanēja, Tavi zibeņi izgaismoja pasauli, zeme satricinājās un drebēja. Tavs ceļš gāja cauri jūrai, Tavs ceļš cauri varenajiem ūdeņiem, un neviens neredzēja Tavas pēdas.

Tu esi vadījis savu tautu kā ganāmpulku ar Mozus un Ārona roku."

Psalms 83

88. psalms parāda dažus psalmista apšaubījumus saistībā ar Dievišķā spēka klātbūtni un ticību tam. 88. psalms it kā attēlo lūgšanu bez atbildes un līdz ar to ciešanas, ko šī sajūta izraisa, nesaprotot Dieva laiku. Turpiniet lasīt uzmanīgi un atklājiet 88. psalma norādes un nozīmi. Sk.

Indikācijas un nozīme

88. psalms sākas ar patiesu izmisuma saucienu, lai Kungs sadzirdētu psalmista lūgumu, jo viņš uzskata, ka atrodas uz nāves sliekšņa.

Visas lūgšanas laikā var redzēt, ka psalmists atrodas dziļā tumsā, bez izredzēm izkļūt no bedres apakšas. Papildus tam, ka viņš jūtas tālu no Dieva, viņš jūtas attālināts arī no visiem, kurus mīl.

Psalmists komentē, ka, ja viņš nomirs, viņa balss nekad vairs nebūs dzirdama, lai slavētu Tēvu. Lūgšanas beigās viņš atkārto savas sūdzības, nesasniedzot risinājumu. Viņš redz tikai šausmas, kas vajā viņa dzīvi, un nobeidz, sakot, ka draugi no viņa ir attālinājušies, un viņš jūtas vientuļš.

Dzīvē ir brīži, kad mīļie cilvēki var pat attālināties no jums. Tie, kas tic Tēvam, saprotiet, ka zināmus tukšumus var aizpildīt tikai Dievs, tāpēc jūs nedrīkstat zaudēt cerību.

Pie šī psalma joprojām var atsaukties cilvēki, kuri atrodas "uz nāves sliekšņa", kā to saka pats psalmists, un jūt mokas par to. Lūdziet aizlūgumu ar ticību un dziļi ticiet, ka viss notiks īstajā laikā.

Lūgšana

"Kungs, Dievs, kas mani glābj, pie Tevis es saucu dienu un nakti. Ļauj manai lūgšanai nākt Tavā priekšā, noliec savu ausu uz manu saucienu. Es esmu tik daudz cietis, ka mana dzīvība ir uz kapa malas! Es esmu pieskaitīts pie tiem, kas ieiet bedrē, es esmu kā cilvēks, kam vairs nav spēka.

Es esmu guldīts kopā ar mirušajiem; es esmu kā mirušie, kas guļ kapā, kurus Tu vairs neatceries, jo tie ir izvilkti no Tavas rokas. Tu mani esi noguldījis visdziļākajā bedrē, bezdibeņa drūmumā. Tavas dusmas ir smagas pār mani; ar visiem saviem viļņiem Tu mani esi nomocījis. Tu esi aizdzinis no manis manus labākos draugus, Tu esi padarījis mani viņiem pretīgu. Es esmu kā cietumnieks, kas nevar izbēgt; mana redze ir zudusi.vāja no skumjām.

Uz Tevi, Kungs, es katru dienu saucu, uz Tevi es paceļu savas rokas. Vai Tu rādi savus brīnumus mirušajiem? Vai mirušie ceļas augšā un Tevi slavē? Vai Tava mīlestība tiek sludināta kapā un Tava uzticība nāves bezdibenī?

Vai Tavi brīnumi ir zināmi tumsības zemē un Tavi taisnības darbi aizmirstības zemē? bet es saucu pie Tevis, Kungs, pēc palīdzības; mana lūgšana nāk pie Tevis rīta agrumā.

Kādēļ, Kungs, Tu mani atstumj un slēpj savu seju no manis? Kopš es biju zēns, es esmu cietis un gājis tuvu nāvei; Tavas šausmas mani ir novedušas līdz izmisumam. Tavas dusmas ir uzlēkušas pār mani; Tavas radītās šausmas mani ir iznīcinājušas. Tās mani visu dienu apņem kā plūdi; tās mani pilnībā aprij. Tu man esi atņēmis draugus un biedrus; tumsa ir mana vienīgā sabiedrība."

Kā zināt psalmus, kas nomierina un var palīdzēt jūsu dzīvē?

Lūgšanas, lūgšanas vai kā jūs vēlaties tās saukt, kalpo, lai tuvinātu jūs Dievišķajam un sniegtu mierinājumu jūsu dvēselei, sirdij un visai jūsu dzīvei kopumā.

Psalmu ir neskaitāmas daudzas un katrai no tām ir sava tēma. Tev pašam ir jāatrod tā, kas ir vistuvāk tavai pašreizējai dzīves situācijai. Tomēr atceries, ka tev vienmēr jālūdz Dieva aizbildniecību ar ticību un cerību, ka Viņš tevi sadzirdēs un ka īstajā brīdī tu atradīsi atbildes uz to, kas tevi satrauc.

Šajā rakstā jūs varat arī redzēt, ka dažās lūgšanās psalmisti reizēm apšauba Dievu un pārbauda Viņa mīlestību, saskaroties ar noteiktām grūtībām. Izmantojiet to kā mācību, lai jūs nedarītu to pašu. Pat nemiera brīžos, ja jums ir ticība savam Dievam, paļaujieties, ka Viņš jums gatavo labāko.